| |
[Feb. 25th, 2005|11:18 am] |
| [ | gara stavoklis |
| | apgarots kaa saciit jaasaka | ] |
| [ | dungo |
| | protams ka apgaroc:) | ] |
Jau lab laiku mūsu sādžā bij ienākusies ziņa, ka kaimiņ sadžas diž ragotie vīri i izveidojuši i veicinājuš kāds makten slepenas sarkanās zvaigznītes pulciņa pastāvēšan [nu gluž kā oktobrēn laixos mēs arī]... Ar ko šamie nodarbojās lāgā nebij zināms, i kādi šamo mērķi arīdzan nesaprotam liet. Tik vien zinājām, ka šamā zvaigznītes nosaukums i paņemts no kādas vecas krievu filmas... Ne ta "baltā tuksneša saule", ne ta "suņa sirde", ne ta "ar vieglu garu". Bet tas jau arīdzan tāds buļļa sūds vien ira, bet tomēr lab tēma par ko parunāti pie kandžas pudeles pēc grūšas darba dienas. Tā vien dien runājot par šamiem pie Miķeļ krogū, ienāc lupatu tirgonis Mihails Vaserjonavič, kurš tā lāgā nepiederēj ne pie vienas sādžas veču pulka, jo nemitīg klīda no vieniem pie otriem, iesisdams saimniekiem tāpat kalpu vīriem pa kabatu, jo šamā spīzdīgās lupatas sieviešiem pie sirc makten gāja, bet neko jau tur nipadarīs, tā jau dieviņš ierīkojis, ka vecim jāraujas vaigu sviedros, lai sievišķis vēlāk pa bodēm visu godīg pelnīto naudiš notrillināt. Tomēr šoreizīt ne par bābiešu izsķēdīb gib stāstīt...
Tad nu lūk Mihails Vaserjonavič padevis pieklājīg sasvecien, piesēd i uzmanīg sāk klausīties mūs sarun, bet visu laix varēj manīt ka arīdzan Vaserjonavičam i ko par šamo šteli teikt, jo nemitīg dīdijās, kā dabūjis suņu nagl pakaļā, līdz nenocietās i klāj vaļā sav teicamo, redziet šams aizvej bijis kaimiņsādžā i dzirdējs, ka tās slepenais dižo ragu vīru pulciņš vietējā kultūras fīrer vadībā rīkos pašu zīmēt plakat izstādījum, par makten svarīg tēmu - bērni...O! Tie nu gan bij svarīg jaunum, i sausijāmies uzmanīgāk, jo sagribējās sav degun iebāzt tai pasācienā, tā teikt klātienē iepazīt pulciņa darbības rezultāt:)
pa kluso uzsapērkot vien meitiet no kaimiņ sādžas sadabūj ielūgum.. uzcirtos kā tāds pāvs uz riesta laix... i attiecīgajā vakarā uzvilcis sav veco pufaik, iekāps vāļinkos devos tālo ceļu uz kaimiņ sādžas kultūrsnam...
Ierados makten precīz laixā, kā jau godīgam cilvēkam pienākās, sagaidij man tur cmuk meitieš, kur tad izrīkoj kur atģērbties, piedevām čupačupsi iedāvāj. Īst nezinu gan kam man to, bet aizdomas, ka vēlāki kad būt noskatījs kād meitiet, par patikšans zīm dot laixam vajdzēj [dīvains paražas iekš to kaimiņ sādžu].
Pēc visām ievad procedūrām, nostājos maliņā i uzmanīg sāk vērot, visu pirms plakāts, kur patiešām aizķēr man sirdi i prātu, tad uz ļaužiem kuri sanākuš, kād pulciņu pazinu pēc kautiņiem zaļumballēs, kad mēs nācām uz šamo sādžu meitas sērst. Bij arīdzan bariņš slaven ļaužu, piemēram, rajon iipasho jautājum galvenais čļēns bērn aprūpē , i skolu priekšniece, i tad vēl bijusī kultūras štelētāj. Vienvār sakot biju ietics starp makten inteliģent i makten gudru publik…
Kamēr vēroj, vien kundzīt, neslēpš kājas šamai bij tīr feinas, uzsāk gudras runas par šamā pasākum nozīmīgum i dižo ragu zvaigžņotā pulciņ gaišo idej, un taisnīb viņ runāj šamā jaunkundz. Beidzot run, kundzīt pieteic galveno no dižo ragu kustības, bet šams bij pazudis, redz laikam jau pārliek satraucies, i izskrējs no ārpuses pa log palūkoties uz sanākušajiem cilvēkiem. Tomēr sasauca šamējo i nācās viņam teik vis kā pie bikc. Grūš bij man aizmugurē stāvot gan saklausīt ko šams tur teic, bet skaidrs bij viens, ka visiem patik, jo visi sajutās tik liel emocionāl pacēlum, ka pat neaplaudēj. Toties kad nāc priekšā skolu priekšniec, šamā tā lāgā nemācēj izteikties, jo parādījās pirmie aplaus, kad nāc bērn jautājum čļens, tad aplaus jau skanēj makten drošs, šams gan jau nepateic neko, par to šamam arīdzan atmaksāj ar aplaus gūzmu. Pēcāk nāc vēl runātāj i teic gan daudz skaist vārdu, gan arī kād kritiskāk [nevar takš bez tā]. Vienvārd sakot orgaizātoriski pasākums bij sagatavots, tik pat lab cik izkapts uz siena pļaušanas laiku kārtīgam saimniekam.
Kad nu visi runātāj bij izrunājuš, tikām aicināt uz cienast un plakāt aplūrēšans daļu, tā man patikās vislabāk, vienīg ļaužu daudz, i tādēļ zinu, ka aizčāpošu vēl vien reizīt, jo grūši barā ko īsti apskatīt. Kad nu bijis pārmiju pāris saviesīg vārdu ar ļautiņiem, kurus pazinu, i mazbikuc apskatījs izstādīti, devos klusiņām projām, lai netraucēt…:)
Pēčvārdam vēl tik piebildīš, lai cik tomēr tie kaimiņsādžas veči i švakāk par mums, tad tomēr šams pasākums viņiem izdevās, te nav ko liegties, i vēl tik vēlējums, lai arīdzan nākamie pasācieni būt tik pat graujoš, lai man i ko aplūkāt un vēlāki pasmīnēt ūsās…:)))
/ps. reku shamo organizaacijas maajas lap http://www.sunasirds.com |
|
|