| muljkjiibas..;) |
[Oct. 27th, 2003|12:40 pm] |
Tumšs acīs metas
Laikam nāve klāt,
Bet negribas vēl doties
Vēl gribētos tik daudz
Bet tumšs acīs metas man!
Sviest vai ne? Jep varu vienīgi tikai piekrist, bet tāds nu esmu padevies. Ja kādam galīgi nepatīku, tad lai ņem nazi un mēģina mani atbrīvot no savas sabiedrības.
Interesanti kā mēs protam protestēt pret visu un visiem. Turklāt ļoti labi apzināmies cik tas vai tas ir slikts, ka tas novedīs pasauli pie tā, ka mūsu bērniem vairāk nebūs no tās ko ņemt. Jā mēs pat spējam vienu dienu gadā neiepirkties, vienu nesmēķēt atklāti, bet aiz stūra. Vēl ir pāris dienas, kad esam patrioti. Bet tikko iet runa vai tiek piedāvāts kaut ko upurēt no kaut kā atteikties, lai bērniem arī ir prieks dzīvot uz šīs planētas, mēs atsakāmies, jo ne jau kāds no mums būs tas, kas glābs pasauli no resursu izsīkuma vai piesārņojuma. Turklāt katram indivīdam būs taisnība ne jau viens ir globāls piesārņotājs vai dabas resursu nežēlīgs patērājs. Tā nu tas paliek vārdiskā līmenī un dažas dienas gadā, kad izrādam cieņu kolektīvai atbildībai. Turklāt jūtamies izpildījuši savu sabiedrisko vai pilsoņa pienākumu, izteikuši savu viedokli. |
|
|