|
Jan. 20th, 2004|10:13 am |
|
un iedomājies, man nav ne viena paša radiņa aiz dzimtās zemes robežām.. neviena paša..
Tev vismaz bija cerības uz mantojumu.
a par telefoniem man šitāds stāsts.. vienreiz zvana viens pazīstams.. nu redzu tak.. a šis tādā jocīgā balsē.. ko gribējāt, kas Jūs esat untiri piri, kaut kā netīšām biju laikam viņam uzzvanījusi, un tā kā manam vārdam nebija tas gods iekš jamā kataloga atrasties, ciuvēks domāja, ka nez kāda noslēpumainā būtne zvana.
Pēc 3 dienu dūdošanas pa telefonu (nu man ta likās feins joks) - atzinos, kas patiesībā iru.. jo klātienē satiekoties nācās uzklausīt, ka laikam atradis šis savu īsto.. noslēpumainu svešinieci iekš tālruņa trubas. |
|