| par tiem sveetkiem |
Dec. 23rd, 2004|10:25 am |
|
nesanaac visus juus mazos trakuljus iekljaut, bet shams tika sarakstiits domaajot par jums visiem;)
prieciigs sveetkus un karstu miiljoshanos briivdienaas...
Reiz mežā dzima Rozīte
Un mežā auga tā.
Cik skaista jauka kaila tā
Bij ziemā vasarā!
Zem eglītes traks Esinieks
Un pana rokā tai
To nospērusi Murķelim
Ar visām kotletēm!
Tā sēž un gaida Mamutu
Un ļipiņa tai trīc
Virs galvas Sirke lidinās
Un nemitīgi sīc!
Te pēkšņi Mamuts parādas
Un Esinieks ar panu met
Un ārā griezdam kabatas
Ieš biezokņa tā cērt!
Pēc brīža to ir panācis
Šis bargais zilonis
Un ādīņa pār kārtiņu
Nu mīlestība plaukst!
Nu visi skaitām lūgšanu
Lai Kuumiņš sargā to!
Ak, veco, veco Lapsuci
Lai veli tev parautu!
Mēs zinām mežā brauci tu
Lai Rozi noplūktu
Vairs nebūs Esiniekam slēpties kur,
Un nebūs patvērum,
Tad Mamut bargam zilonim
Tik sāksies panākum!
Pēc Valda Šatrovska (Atāls) motīviem
-----------------
Reiz mežā dzima eglīte
Un meža auga tā
Cik skaista jauka zaļoksna
Bij ziemā vasarā
Zem eglītes mazs zaķītis
Un plinte rokā tam
Ko nospēris viņš medniekam
Ar visām patronām
Tas sēž un gaida pelēci
Un ļipiņa tam trīc
Virs galvas odi lidinās
Un nemitīgi sīc
Bet pēkšņi šitais parādās
Un zaķītis plinti met
Un ārā griezdams kabatas
Iekš biezokņa viņš cērt
Pēc brīža to ir panācis
Šis bargais pelēcis
Un ādiņa pār kārtiņu
Un gaļa vēderā
Nu tas skaita lūgšanu
Lai dievs man pasargā
Ak, veco, veco vecīti
Lai vels tev parautu
Es zinu mežā brauci tu
Lai egli nocirstu
Vairs nebūs zaķim slēpties kur,
Un nebūs patvērum,
Un vilkam bargam pelēcim
Tik sāksies panākum!
|
|