Ir patīkami apzināties, ka tu kādam patīc. Jasaka, ka katru reizi ka es uzzinu, ka kāds mani iekāro, tas kā medus līst manas ausīs...pašvērtējumam un savā ziņā arī pārākuma sajutai, kas varētu nedaudz tušet manu nepilnvertīgo attieksmi pret savām citām īpašībām. Skaistums ir tāda relatīva lieta taču galvenais ir tomēr izpatikt pašam sev, jo kā to esmu nevērojusi pati, tad koralācija starp sev patikšanu un attiecīgi patikšanu citiem ir izteikta. Grūti pateikt vai mans "skaistums" man būtu palīdzējis... tas drīzāk man kāds sods vai dzīves pārbaudījums, jo jau skolā no manis visi baidījās..nuu... meitenes tapec, ka nebaidījos kādai iekraut un biju riktīgs psihopāts bez jelkādiem likumiem..nu...puišiem tapēc, ka viniem patiku, bet tie bljadj idioti kamer neizaug klusē, bet tikai izrāda interesi mani abižojot...nu tā man auga visadi naidi atiecība uz visādiem sīkiem pidariem. Un tagad jau nav labak, nabaga cilvēks pat vakarā uz ielas nevar iziet, kad viņam neatbilstošas kategorijas vīrieši brutāli mācas klāt, es nezinu, moš man medusburka aiz muguras? Es saprotu, ka staigātu es kleitiņās lakotiem nadziņiem, smukiem izlaistiem matiņiem...bla bla bla a tā priekšā meitene zābakos, biksēs, bez kruštura bez kosmētikas un acīm redzami agresīvi noskaņota un vēl ar neapmierinātu skatienu vēršas debesīs, bet kaukā netiek no vīriešiem vaļā.
Droši, ka mans nav no tiem, kam patīk vīriešu uzmanība, kad viņi uz mani skatās es sajūtos par kautko atbildīga - šķiet, ka esmu viņiem kaut ko parādā par to, ka viņiem patīku un ka viņi jau savos paurīšos sāk kauko štukot - neērta sajūta, taču vēlak priece. Un kas ir dīvainākais, tie tipi, aks mani saista man uzmanību nepievērš, tjip, lepnie kaukādi, bet gaida, kad es nākšu klāt! :P
Šī nav sevis slavināšana, bet vienkārši neipratne par vīriešu attieksmi pret mani, nesaprotu, nesaprotu...
TAd vēl šis pseido vērtības, kuras jau tā novērojamas uz katra stūra. Nelietīgā situācija ar ticību kautkam, tracina, cilvēki izliekas par to, kas vini nav...cilvēki mēdz mainīt savas domas, taču, ja kautkam tic, tad tā arī jārikojas, tas joks "stila pēc" ir bijis, ir un būs, taču apzināties, ka tādu jēlu cilveku ir tik daudz ir pretīgi. Sākot no jauniešiem, kas tjip vegāni, kas katru dienu ēd pelmeņus, vai HC piekritēji, kuri mājās klausās The strokes vai kā tur viņus, un tie paši, kas pirms gada spēlēja HC, bet šodien spēlē jau emo, jo piekrišana lielāka, sako tas viss, Mīlīši. Un tie anarhistu pūļi, kas tikai runā, bet fig viņi dara, negribu sevi saulītē celt, bet es jau nu klusēju, bet dariju, kad tam visam tiecēju.