Vakar nobraucu kādus 300 simtus kilometru, vakar kādu simtu, sestdien 400 un ....nu man kaukaa ir piegriezies braukt!Mashiinaa karsts, kājas sāp un acis arī..nu tā tagad staigāšu kājām!:)
Aizvakar Pēd. reizi aizgāju uz darbu un turpat arī pielakos (cik nu daudz man tādam maziņam vajag) paostiju un gar zemi jau, piesitāmies ar Koni Andrītim ciemos ... paklačojāmies ...jauki tā - ar grupasbiedriem patusēt - vismaz kaukādi kontakti jāuztur!?
Nu ja, tā es vakar pamodos ar lielu neskaidrību, nevarēju saprast, vai man ir paģiras vai kas cits - visu dienu pilnīgs autopilots, vārgums un nelabums..nu labi kaukas debils un jau 8oņos bij jābūt augšā!
Aizbraucām ar Konīti uz Tērvete pie vecmammas!Tur labi, tikai visādu kukaiņu daudz!
Šorīts jau vispār kulminācija!Pamostos un tētē, kurš tomēr kādas dienas 3 nav redzēts, neko abu nepasaka, bet jau sāk ar savām terapijām!Nezinu, nebūtu mammas viņš toč mani būtu nožņaudzis....no sākuma es jau domāju, ka šamais jokojās..nē, nu kur tā terapija tik svarīga?! Man jau lielkas, ka viņi no manis vienkārši atteiksies!:(Nu neko es ar sevi nevaru padarīt...! Kaut gan es jau ceru, ka pati tikšu galā!