Ņemot vērā manu noraidošo attieksmi pret sieviešu draudzību, mans glābiņš vienmēr ir bijis vīrieši!:)
Nu ko lai dara, saprrotamāki viņi ir un interesantāki arī!Ja agrāk man bijušas šādas tādas problēmas ar vīriešu draugu un vīriešu mīļāko atdalīšanu, tad tagad šādām problēmām pazūdot rodas jaunas, ne labākās!
Mani patstāvīgi moka bailes no tā, ka vīrietis draugs pārpratīs manu uzbāzīgo attieksmi un izsecīnās, ka man ir kāda nopietnāka interese par viņu, un kas ir pac tracinošākais - tas tā arī notiek!Un manas bailes tikai padara mani par neciešamāku sarunu biedru un paraližē manu labo īpašību izpausmes!Vai tādēļ draudzībai jāaprobežojās ar gejiem, kuru diemžēl nav tik daudz un, protams, ka viņu vēlme ar mani kontaktēties arī navaid tik liela!
Tātad atgriežamies pie vīriešu draudzības pirmsākumiem!Savā ziņā uzskatu, ka lielākā daļa manu vīriešu paziņu ar mani kontaktējās tieši simpātiju dzīti..tātad jāsāk šaubīties par viņu draudzīgajiem nolūkiem un viņu patieso interesi par mani kā par draugu un personību?
Es jau nenoliegtu to, ka man viņi lielākā daļa arī patīk, bet...!Un vispār ... kapēc man nepatīk meitenes!?

Un vispār, jo kļūstu skaistāka, jo palieku stulbāka, jo pašapmierinātāka, jo bailīgāka!