Vakar vakarā ilgi un dikti stāvēju pie spoguļa un sevi apbrīnoju, to laikam sauc par narcisismu!:)Taču pamanīju sakarību - jo manuprāt skaistāka es kļūstu, jo kļūstu arī stulbāka...un vēl atklātāka...piii, kādus tik vārdus no manis nesagaidīsi!Ja kādam gribās dzirdēt manu subjektīvo patiesību, cik nu patiesība par kaut ko var būt savā būtībā patiesa (atkal mani 10 klases līmeņa fizlozofismi), tad droši jautājiet man - es esmu līdz BEzKaunībai PAtiesa Savos Vārdos!!! Pat bail paliek, bet man tas patīk un diemžēl, to sagaidu arī no citiem!:(