Mans beidzot ir būt mājās. Vakar jau uz mēģi biju. Zāļu, neizgulēšanās, saules un dunduru nogurdināts un lieliem muskuļiem uz kājas. afilmŗjām kadas 20min. sižetu, kur tā apmēram parādīts mūsu trips uz lielo kaimiņzemes virsotni. To mēs ari iekarojām, grūti gan nebija. Vispār dievīgs skaistums apkārt. Dzīvojkot kopš dzimšaas uz rīgas asvalta un pirmo reizi govi redzot kaukādos 7gados ir pašsaprotami, ka man ir grūti dzīvot laukos. Ja notika traģēdija - kaukāds maziņš pretīgs ērCis man tomēr sakoda kāju un tagad es staigāju ar nāvīgām galvassāpem un reiboni, bet ņemot vērā, ka arī manas zales ir toksiskas, tad pieļaujams, ka arī pie sāpēm vainojamas tās.
Ar māmiņu šodie jau no pats rīts bijām uz veikalu, kur sakumā izterējām naudu un tad gājām uz franču restorānīc mmmmm...dikti gardi, sevišķi BrokolīC un BaklažānīC.
Psihologam problēmas, so šodien terapijas nav!
Pec dz. dienas braucam uz pāris nedēļām uz P-ostu restaurēt šķūnīti.

Statuss:: nOrM
Troksnis:: Org. trokšņi galvā.