Vairs nevaru šīs sāpes...vienīgais kādēļ nemirstu ir tie, kas par mani sēros - mani nesapratīs...un kā par brīnumu man viņus ir žēl! Tik stulbs jautājums: "Kapēc tieši es"? Kā es gribētu, lai visiem būtu uz mani nospļauties, tad man nebūtu iemesla mocīties...nekas ko esmu guvusi man neliek būt laimīgai, nav tāda es, kurš ir laimīgs, ja tikai nebūtu tās sāpes...neviens pat neticētu man, ja mani redzētu, jo es taču izskatos tik pašapmierināta..nu re..atkal raudu... Gribu izoperēt savus nervus..huj, lai iet viņi dirst, būtu auksta un nejūtīga...
Statuss:: kāds tur vēl garīgais
|