Uznāca slinkums, kā nejauks pavasara mēnesis, lietains un pelēks. Jā, pavasaris laikam iestājies un izkausējis sniedziņu... pavasaris nelietis, atņemis man prieciņu, tagad mocīs mani līdz pienāks pirmās saulainās dienas, ar debešķīgām zilām debesīm. Bluebird, kā mēdz teikt Angliski runājošie ļaudis. Vārds ļoti labi piestāv. Tātad, paliku pie sūdzībam par slinkumu un pavasari. Man vienmēr uzmetas nekontrolēts slinkums, kad tuvojas kādi nozīmīgi termiņi ( tā teikt, deadline). Tad arī domas sāk saspiesties, kādas nesapotamas filozofiskas pārdomas...un protams mājās ir ļoti tīrs, jo, lai nebūtu jāveic obligātie pienākumi, tiek cītīgi piestrādāts pie sakopšanas, uzkopšanas, pārkopšanas un pārkārtošanas. Tas lielais bieds ir Maģistra darbs, kas pats par sevi jau neko sliktu nenes, laiks vēl ir, ļoti daudz padarīts, viss izdomats, šis un tas jau pat sadrukāts un ideja laba, pat konferencē, jau atstāstiju, kas un kā....bet, kad pienāk brīdis rakstī un cītīdi ar visām grāmatām un visu krāmešanos, t.i., tā ka galva kūp, tad vienmēr parādās, KAUTKAS, kas atrauj no svarīgās nodarbes. Tā nu mēs cīnamies! Un tad vel spiediens, ka atzīme mazāka par 10 ir nepieņemami liek vel vairāk pardomāt, vai man to tiešām vajag? Vai nesanāks, ka ļoti cenšoties es dabūšu 9iņi, un ko tad? Es būs ļoti vīlies, jo gribēšu 10it un man vajag to 10it, tad es atkal sākšu domāt, kāda velna pēc es ta centos?!

Pēcvārds: Ņemot vērā, ka tas tā pat ir jāpadara, tad saņemies un izdari, labāk ātrāk! :)