11. Marts 2009

• Par pagājušo nedēļu..
• 11.3.09 10:36
• Mērķis bija: tikt Alpos
  Rezultāts: tikām
  Supertīms: Mārcis, Marčiks (tobish es), Gunis un Vērdiņš
  Darbarīki: slēpes, dēlis, snowblade, dēlis (traumēts).
  Darbalauks Alpos: Samnaun (CH) / ISCHGL (AU)
  Transports: Airbaltic veda uz Cīrihi, Mitsubishi Outlander stūrējām uz augstāk minēto vietu.
  Nedēļas dziesma: MGMT - Time to pretend
  Nedēļas dzēriens: Bacardi ar kooolu un laimu
  Nedēļas "ēdiens": rīsu (ne)putra :D
  Spēle: Zole
  
  Supertīms izveidojās baigi nejauši. Paldies draudzenei Alisei, kas uz savu dzimšanas dienu bija uzaicinājusi gan mani un Guni, gan Mārci. Tur arī radās ideja, ka varētu mēģināt laist uz kalniem kopā. Nedēļu pirms braukšanas supertīms satikās, un mums ar Guni bija skaidrs, ka garlaicīgi nu tochna nebūs, jo tas kadrs uzvārdā Vērdiņš..... nav daudz tādu uz pasaules. C vitamīns no nonstopā smiešanās mums organismā saražojies ilgam laikam :)
  Izlidojām otrdienā no rīta. Cīrihē par lielu patīkamu pāsteigumu mūs gaidīja Outlanders (iepriekš bija solījuši kaut kādu opeli). Auto izīrētāju kompānija īsti nebija padomājusi par slēpju turētājiem, bet nu mums tak bija liela mašīna un visu sabūjām iekšā arī bez tiem. Austrijā piestājām pārtikas šopingā (Hofer, tjipa mūsu Supernetto). Bet zīmīgākais visā šai iepirkšanās procesā bija KASIERE (tiešām ar lielo burtu). Ar mūsu mega ratiem viņa tika galā minūtes laikā(!). Iedomājaties RIMI kasieri, tikai paātriniet filmu reizes desmit. Mums visiem acis bija uz kātiņiem, tiešām.
  Ar mājas atrašanu arī nebija vienkārši. Braucam itkā pa īsto ielu (tāds mini serpentīns, ar pirmo ātrumu). tiekam līdz vārtiem, a tur mega kūts un divi brīvi staigājoši zirgi priekšā. nodomājam, nē nē, ņi tuda papaļi, laižam lejā atpakaļ. Braucam pa tieši tādu pašu ceļu, tikai uz otru pusi. A tur kalna galā tupiks (un divas stirnas - pirmā mūsu tikšanās ar vietējiem dzīvniekiem). Saprotam, ka mega kūts vai arī māja aiz tās tad arī ir mūsu īstā dzīvesvieta. Tā arī bija :) Dzīvoklis mums ļoti burvelīgs, skats pa logu - mazais ciemats un kalni (ar pāris mazām lavīnām). Pirmajā vakarā ēdām ravioli. Gunis un Vērdiņš leca ārā pa logu kupenās :)
  
  Uz pašām trasēm izlēmām braukt ar mūsu superauto nevis skibusiem. Līdz pacelājam bija jābrauc aptuveni 2-3km. Kalnā cēlāmies ar LIELU, divstāvīgu Siguldas vagoniņu. Cilvēki tur kādi 120 sagāja iekšā. Trašu tur ļoti, ļoti daudz, visas neizbraucām. No rītiem laidām pa Šveices trasēm, jo tur bija saulīte. Pēcpusdienās (dažās) laidām uz Ischglu. Laiks bija dažāds: pirmajā dienā bija saulains, bet vējš (brīžiem tāds, ka no trases pūta lejā), tad divas dienas bija tāds ar sauli caur mākoņiem, brīžiem bija jābrauc uz čuju, jo neko nevarēja redzēt. Ceturtā diena bija mana paradīzes diena - MEGA PŪDERIS. Tādu savā dzīvē vēl nebiju baudījusi. Braucu pa trasēm, ne pa trasēm un īpašas atšķirības nebija, jo bijām atraduši tādu trasi, kur praktiski slēpotāju nebija. Kamēr braucām ar pacēlāju, vējš un sniegs visu atkal bija izlīdzinājis un atkal varēja braukt kā pa svaigu trasi. Sniegs bija tik viegls un mīksts, izvārtījāmies riktīgi. Piektā diena bija pilnīgs pretstats - pavasaris ar sauli un bezvēju. Šai dienā uz kalnu biju paņēmusi savu Nikon draugu līdz, īsta fotosesijas diena. Pēdējā diena bija "čau" - neko nevarēja redzēt, un tādēļ es jau pusdienlaikā izlēmu braukt mājās. Jo man jau bija gana :)
  
  Par traumām/kritieniem runājot. Vistrakāk bija Vērdiņam, jo viņš ir vēl pie dēļošanas iesācējiem pieskaitāms. Viņš laikam "viszilākais" no mums visiem. Vienā no dienām, kad bija jālaiž uz čuju, jo trases reljefu redzēt nevarēja vispār, ar diviem kūleņiem skaisti izlidoju no trases. ķivere kārtējo reizi atmaksājās, mazliet sasitu plecu, bet tas netraucēja braukšanai pārējās dienās. Arī Gunis tai pat dienā sasita sev kājiņu, bet arī bez ilgstošām sekām. Elastīgā staite palīdzēja.
  
  Tā kā tā bija taxfree zona, ar alkoholu bijām draugos. Bet tā salīdzinoši prātīgi. Aa, vienīgi Mārcīti Jēgermeistars vienu vakaru pieveica un otrajā dienā bija grūti. Mēs ar Guni spiedām uz Bacardi, un otrā rītā bijām svaigas kā gurķīši.
  
  Vienu vakaru bijā uz pirtīm/baseiniem. Tur viņiem tā dīvani, iedeva mums pirts dvielīšus. Bildēs arī redzējām, ka visi tur tā satinušies sēž. A nekā. Ienāca galvenais pirtnieks un izģērba mūs pa pliko :) Jā, bet pirtis mūsu samocītajiem muskulīšiem bija labas zāles. Citu vakaru aizlaidām arī uz barchiku ar zīmīgu nosaukumu WHY NOT :) Jā, tiešām, why not. Uzspēlējām biljardu un galda futbolu, iedzērām, padancojām. Sapratu, cik labi tomēr, ka mums klubos nedrīkst smēķēt. Tur iekšā vienkārši smaku nost.
  No spēlēm topā bija zole un duraks. Vēl metām kauliņus un spēlējām monopolu. Tur arī bija atgadījums. Pēc viena no kārtējiem Vērdiņa jociņiem, nenoturējos un pa visu galdu, Monopolu un "kolēģiem" izšpļāvu sarkano Krimas šampanieti (ko puiši kopā ar lielu Tobleron šokolādi mums bija sarupējuši sieviešdienā, sweeet). Vēl tagad redzu to Vērdiņa grimasi, kuras dēļ man tā gadījās, un smejos :D
  
  Gar mūsu logu gāja kaut kāda trase nūjotājiem. Un vienā dienā izlēmām, ka jāiet izlūkos, kur šamie dodas. lieki būtu teikt, ka viens mazs solis pa labi vai kreisi no taciņas un tu esi līdz viduklim sniegā :) Atradām barotavu, nejauši iztraucējām stirnas pusdienās (mūsu trešā tikšanās ar zvēriem, pa vidu vēl bija vāvere, kas aizcilpoja gar mūsu logu).
  
  Jā, nu vēl bija dažādi zīmīgi fakti ar to kūti, kas mums tur pie mājas priekšā bija. Saimniecība liela, līdz ar to arī suuuu daudz. Mega kaudze bija tieši pie vārtu atvēršanas vietas, Mārcīts visvairāk sabaudīja. Bet nu tas tā, mēs jau cilvēki parastie, no laukiem. Pa pagalmu vienmēr defaultā staigāja divi zirgi, ar perfektu astes saru griezumu. Vēl bija govis hipnotizētājas un cūkas, ka pa pusei bija kā mežacūkas.
  
  Dzīvojām mājas pirmajā stāvā, otrā - saimnieki. Vienā dienā pēc slēpošanas visi tādi bik saguruši nolēmām iet mazliet pasnaust. Klusums, klusums..... un pēkšņi saimnieku puikiņš no sirds sāk pūst savu mežragu. Par cik es negulēju, riktīgi ierēcu, bet pārējie bij šokā. Jāpiezīmē, ka puisīts spēlēja diezgan regulāri :D
  
  Tas tā, lietas, ko atceros visspilgāk no šī brauciena. Ļoti daudz smieklu un jautrības, visi esam priecīgi un laimīgi par šo kopējo piedzīvojumu.
  Vakar piecos ielidojot Rīgā vēl aizlaidām uz Lidiņu kopīgi pavakariņot. Tad vēl pa ceļam pie Gunas bračka iebraucām. Un mājās biju tikai pēc astoņiem vakarā. Lieki teikt, ka šodien darbā diezgan grūti. Bet nu stunda būs pagājusi šo te rakstot :)
• 2 parunājaparunāt?

• 11.3.09 13:42
• Aprīli pasludinu par manas muguras masāžu mēnesi!
• 0 parunājaparunāt?