13. Augusts 2006

• Norway trip atskaite (jeb lai pēc gadiem ir ko pārlasīt)
• 13.8.06 17:51
• Shodien vēl nejūtos izgulējusies. Bet atmiņas ir neaizmirstamas.
  Ar kuģi no Paldiskiem pārcēlāmies uz Kapelskāri Zviedrijā. 10 stundas uz kuģa bija varen garlaicīgas, bet cilvēks var pieciest visu:)
  Pārbrauciens pārbrauciens pār Zviedriju un hop hop - Norvēģija klāt.
  Tur ir divas manas stihijas - kalni un ūdens - vienlaikus. Daudz ūdenskritumu, kas aprīļa un maija mēnešos noteikti ir vēl vismaz 3 reizes lielāki.
  Lielākais piedzīvojums noteikti bija 3 dienas - 3 pārgājieni. Pirmais un vieglākais no tiem uz Folgefona ledāju. Daudzās kalnu upes un ūdenskritumi kas aumaļām vēlās no ledāja apbūra. Kalnu virsotnē norāde par īpaši bīstamu turpmāko ceļu mūs neatturēja, un es ar savām ielas kediņām braši soļoju tai garām. Vējš nopūta cepurīti, brašais bruņinieks (vēl viens trakais) to bija atradis :) Mani un ledu šķīra tikai 2 m gara ūdens straume, bet ar ledu, kā izrādījās vēlāk, man vēl bija darīšanas:)
  Otrā diena. Mazliet apmācies, bet lietus nelīst. Laižam uz stāvo klinti (nosaukumu gan neatceros). Kā ar nazi nošķelta 600 metru augsta klints, apakšā fjorda ūdeņi :) Ceļš bija stāvs un grūts, jārāpjas pa lieliem akmeņiem pret kalnu 2 stundu garumā vienā virzienā. Bet kas par skatu. Nogulies pie pašas malas un ar bailīgu aci skaties uz leju. A leja tālu:)
  Trešais pārgājiens - akmens starp klintīm. Visskarbākā daba. Tur bija tikai kalni, ne koku, ne zvēru. Nekā. Un vakarā, kad tur ieradāmies, meklēdami apmešanās vietu, bija baisi. Jo tālāk braucam, jo temperatūra zemāka, nomācas tumšāks arvien vairāk, vējš ceļas arvien lielāks. Un plikajos kalnos nav nevienas dzīvas dvēseles. Tur bija Marss. Un laišanās pa 12% stāvu serpentīnu lejā bija baiss pasākums. Pat Henim kāja esot nodrebējusi. Bet no rīta jau vairs nebija tik baisi.
  Pārgājiens bija visgrūtākais un ilgākais no visiem. Bija jāpārvar 3 kalni (stāvums tāds, ka, lai uzkāptu, jāturas pie ķēdēm) un tad atkal liels līdzenums. Satikām puišus no LV un RUS, kas uz klints malu devās lekt no klintīm. Nezinu, kā to sportu sauc, bet puiši ar mugursomām leca.
  Atradām akmeni, sabildējāmies. Bet uzkāpt tur bija varen neomulīgi, jo apakšā ir ūdens. Un šis ūdens ir aptuveni 500m zemāk:) Tiku arī pie sniega, tā ka varēju papikoties.
  Pilsētas. Šoreiz 2 pilsētas. Vispār uz Norvēģiju nau ko jābrauc pilsētas skatīties, jo tā īsti nav ko redzēt. Oslo redzēju tikai caurbraucot. Vienīgais, kas palika atmiņā ir fjords ar daudzajām motorlaivām un MILZĪGA jahtu piestātne.
  Bergenu. Liela ostas pilsēta, bet nekas ievērojams ko apskatīt tā arī nebija. Skaistas bildes no skatu laukuma un viss.
  Atpakaļceļā iebraucām Kopenhāgenā. Un tā jau bija cita lieta. Vecpilsēta, karalienes pils, vēl visādas smukas mājiņas. Un vājprātā daudz velosipēdu. Jā, protams, arī Nāriņa - brīvprātīgi obligāts apskates objekts :) Nākamreiz obligāti tur jāaiziet uz trim muzejiem - vaska figūru muzeju, Ginesa rekordu muzeju un erotikas/seksa muzeju :) un obligāti jāpabrauc pa pilsētu ar riteni, to tur var darīt pa velti.
  
  Rezumē: skaists brauciens! un noteikti vēl braukšu uz kalniem vasarā!
• 0 parunājaparunāt?