Uz jautājumu - kā gāja - varu atbildēt - forši un stulbi vienlaikus.
Laiks pievīla. Jau kārtējo reizi šādos pasākumos.
Pēc pirmās dienas ekstāzes i nevarēju iedomāties, ka otrā dienā nekas nenotiks. Pat līdz pusdienlaikam nekas neliecināja, ka pasākums tiks atcelts. Bija jau vējš, bet kā tad Liepāja bez vēja. Un pēkšņi jūrā uznāk vētra. Vējš tāds, ka teltis gandrīz iet pa gaisu, ūdens līdz skatuvei, skatuve pa pusei sabrukusi. cilvēki nezin ko darīt. daži pakojās prom, citi paliek, jo klīst baumas, ka Pūt vējiņos vismaz dišuks būs un koncetrs pārcelts uz svētdienas 12.00. Palikt nebija reāli, jo pirmdien tomēr darbā jābūt.
Liepāja patika, pat ļoti. Bet uz Rīgu pārbraucu ar skumjām. Ne tik ļoti par zaudētiem 10 Ls, kā vienkārši par škrobi, ka pasākums bija uzrīkots līmenī un visu tā vienkārši var sachakarēt laiks. Apbrīnoju šādu festivālu rīkotājus, kuri uzņemas šādu risku.
Skumji, bet ko nu vairs. Nākamgad braukshu atkal. Lai kāds arī laiks būtu.
Bet nu pie darba.