Pasažieris

Es sēdēju uz tilta, atbalstījies pret aukstajām, sarūsējušajām dzels magrām. Bija drēgs vakars, bet mani tas neuztrauca, jo es biju ietinies savā karavīru šinelī. Vai tas ir, vai nav karavīru šinelis, man nav ne jausmas, bet tā vismaz teica antikvariāta saimniece pie kuras es iegādājos šo veco šineli. Patiesībā mani nemaz neuztrauc vai tas ir, vai nav autentisks karavīru apģērbs, jo savu galveno pienākumu, proti, sildīšanu tas pilda teicami.
Sēdēju uz dzelzceļa tilta, jo šeit mani netraucēja neviens cilvēk, tikai retums kāds bezpajumtnieks atnāca pie tilta balstiem atviegloties.
Tumsa ar vien vairāk sāka mesties virsū blāvajai gaismai, kura neatlaidīgi vēl turējās virs pilsētas.
Uz ielām jau bija iedegtas laternas, un pilsēta gatavojās slīgt nakts mierā. Arī māšīnas kļuva ar vien mazāk uz ielām. Un milzīgā gājēju plūsma, kas bija novērojama dienā, bija sarukusi līdz dažam steidzīgam gājējam, kurš steidzās uz mājām pie savas mīlošās ģimenes, vai arī steidzās uz tuvējo bāro nodzert pēdējos santīmums, kuri bija palikuši no algas dienas. Strap citu, bāri šajā pilsētā netrūkst, tāpat kā jebkurā citā modernā un visnotaļ attīstītā pilsētā.
Tikko pabrauca garām elektrovilciens, tam galamērķis, šķiet, bija Sloka. Vilciena pasažieri izskatījās noguruši un veci. Veci.. Šķiet, ka cilvēkus vecus padara ne tikai gadi, bet arī pati pilsēta...
Tumsa ir atkal uzvarējusi gaismu, un no jauna ir iestājusies nakts, tumša nakts. Šonakt, kā par brīnumu, var redzēt zvaigznes, kuras šķiet ir palikušas blāvākas, kā agrāk. Bet, droši vien, tā ir tikai pilsētas radītā ilūzija.
Zem manis plešas melna upe, kura, šķiet, šovakar ir skaļāka kā citus vakarus. Iespējams, ka viņa nav apmierināta ar to, ka tik daudz bezpajumtnieki viņā atvieglojās, bet varbūt, viņa nav apmierināta ar valdību un piesārņojumu.
Laikrādis jau rāda bez desmit divpadsmit, vēls jau. Laikam, būs jāiet uz mājām. Mājas man ir bēniņu istaba centrā, to es mantoju no sava vectēva, kurš, savukārt, to mantoja no sava tēva - karavīra.
Pa ceļam uz mājām jāieiet diennakts veikalā un jānopērk paciņa cigarešu un kāda lēta vīna pudele, lai cīnītos ar bezmiegu, kurš mani pavada jau mēnesi...