| |
[Jan. 23rd, 2008|05:52 pm] |
|
man riebjas, ka cilvēki kļūst pavirši, un man riebjas, ka man jāmelo. |
|
|
| |
[Jan. 20th, 2008|06:45 pm] |
| [ | klusi |
| | fool's garden - lemon tree (uzlabo omu) | ] |
kaut kas ar mūsu ģimenes dzīvi nav kārtībā. jau trešo dienu ēdam biešu zupu, un man nav ne mazākās nojausmas, vai katru dienu tiek gatavota jauna.
bet brālis man ir burvīgs kā pats pavasaris. šodien, kad viņš man jautā, vai man patīk travis? atbildu, ka patīk gan. viņš saka: nu jā tev jau patīk visi šitie un vēl visādi bārdainie, pēc tam kopā skatamies izlaušanos krievu valodā. un kopā nesaprotam. |
|
|
| |
[Jan. 20th, 2008|06:30 pm] |
|
ir astoņpadsmit un trīsdesmit minūtes, viss. |
|
|
| |
[Jan. 20th, 2008|06:24 pm] |
| [ | klusi |
| | susanna and the magical orchestra - live in moscow | ] |
tad, kad viņa tā kliedz, tad man kļūst bailes, bet ne jau par to kliegšanu, bet par to, ka pēc tam viņai pietrūks spēka. dzīvot. |
|
|
| |
[Jan. 19th, 2008|07:45 pm] |
kad signe sagādā burvīgu sestdienas rītu tikai (vai pat!) ar, liekas, pavisam dzīvu fotogrāfiju, kad dacei ir neskaitāmi daudz stāstu, ko stāstīt un stāstīt, kad aiz loga plosās viesulis un pēkšņi debesis kļūs zilas zilas, tad dzīve liekas klauns. un tieši tāda arī viņa ir. |
|
|
| |
[Jan. 19th, 2008|06:08 pm] |
|
bet šodien gribas raudāt, velns parāvis |
|
|
| |
[Jan. 15th, 2008|07:45 pm] |
| [ | jūt |
| | sirdi plosa | ] |
| [ | klusi |
| | kings of convenience - misread | ] |
kaut kāds šarms jau tajā visā bija un ir. un būs.
kad sajūtas visu laiku krīt un kāpj. kad sajūtu kardiogramma līdzinās mirstošam ķermenim, mirstošam tēlam, kuru visu laiku mākslīgi atdzīvina ar elektrošokiem, tad rodas sajūta, ka to visu vienkārši vajag izrakstīt. aizrakstīt prom. un paliks labāk. paliks. un tad tas viss beigsies. tēls būs miris. kardiogrammas ekrāns izslēgsies. un kādreiz kāds piedzims no jauna, pilnīgi noteikti piedzims.
ir cilvēki, kuros iemīlas tikai rudeņos, tie vienkārši ir rudens cilvēki. nu jā, un viņš mēdza teikt, ka tie rudie mati un bedrītes vaigos, un čirkas, un smiekli, ka tas viss ir tieši tā, kā jābūt rudenī. un tā pa īstam. kad ir prieks par nosalušām plaukstām un samirkušām kājām. un es jau arī. muļķe muļķe muļķe, tik burvīgs, tik labi izskatās un gudrs un un un. man laikam vienkārši vajadzēja kādu rudenim. kādu, ar kuru braukāties vilcienā un ēst cepumus. just mieru un tādu mīļumu pret visu. man vajadzēja (cik pretīgi ir, kad vajag cilvēku!). man vienkārši gribējās pierast. es pieradu pie ik rīta mīļziņas, pie ik vakara cilvēksajūtas. un kas gan tur slikts, ka es vienkārši centos būt laimīga. bet laime nav tas pēc kā censties. tā vai nu ir vai nav. ak jel. un tādos mirkļos viss sāk līdzināties teātrim ar scenāriju un ilūziju par to, kā viss būs, kā visam jābūt. un tad atnāk Es Gribu, Man Vajag. kā es sev protu melot. un es to noteikti vēl darīšu, es zinu. es melošu.
jā, ir cilvēki tikai rudeņiem. un tagad vienmēr laikā, kad nevarēs saprast, vai ir rudens vai vēl vēla atvasara man būs sajūta, ka kaut kam jānotiek. jānotiek Cilvēkam, jo varbūt es esmu tā, kurai vajag tikai rudens iedvesmotos.
vienmēr atnāk ziema. ziemās viņi par mani aizmirst. bet es par to rakstu un rakstu un rakstu. un pēc tam es raudu. par to, ka rudens ir tikai reizi gadā. |
|
|
| |
[Jan. 15th, 2008|06:19 pm] |
viņa salīdzina cilvēkus ar šķūnīšiem. es esot tāds, kas jūk un brūk, izturējis gadsimtiem ilgi, devis miljoniem prieka mirkļu. kāds visu laiku cenšas to saturēt, noturēt un sakārtot, bet veltīgi. tas kāds nesaprot, ka viss, kas ir manī, ir tāds priekpilns haoss, kuru nedz vajag, nedz arī ir iespējams sakārtot.
man bail, ka kādreiz viņiem visiem nāksies vilties tajā šķietami neizsmeļamajā priekā, sajūsmā un smieklos. |
|
|
| |
[Jan. 15th, 2008|06:10 pm] |
| [ | klusi |
| | bob dylan - knockin' on heaven's door | ] |
ju. ir kā pankūkas ar zapti. garšo, bet visu mūžu jau neēdīsi. |
|
|
| |
[Jan. 14th, 2008|06:11 pm] |
ir ir man tā, kā ar to roku, ko grūž karstā ūdenī un visu uzreiz, tad apdedzinās.
tāpat ar cilvēkiem.
apsveru domu nekad vairs neapmeklēt skolu, ja var tā kā šodien. |
|
|
| |
[Jan. 12th, 2008|07:06 pm] |
|
es gribu būt viņa meitene |
|
|
| |
[Jan. 11th, 2008|10:12 pm] |
un šovakar man ir gandrīz vienalga, jā. |
|
|
| |
[Jan. 10th, 2008|06:08 pm] |
signe atsūta Dziesmu. jā, Dziesmu. |
|
|
| |
[Jan. 10th, 2008|05:49 pm] |
| [ | klusi |
| | baložu pilni pagalmi- tā būsi tu | ] |
tad, kad es būšu veca, man noteikti būs ko atcerēties. |
|
|
| |
[Jan. 9th, 2008|05:54 pm] |
ar opi viss būs kārtībā. |
|
|
| |
[Jan. 7th, 2008|07:53 pm] |
| [ | klusi |
| | habemus- amsterdama | ] |
ak tad tā ir būt draugiem. aukstas plaukstas un neziņa. vai tik tā kādreiz jau nav bijis. līdz riebumam ir. |
|
|
| |
[Jan. 7th, 2008|05:50 pm] |
| [ | jūt |
| | lattē | ] |
| [ | klusi |
| | sufjan stevens- sister winter | ] |
tikko šaušalīgi sabijos, ka esmu pazaudējusi savu Nu To ķēdīti. tūlīt gan arī atradu, bet tās bailes nomāc. bailes pazaudēt. |
|
|
| |
[Jan. 6th, 2008|06:31 pm] |
un pirmo reizi visā šajā dienasgrāmatu jūklī es lasīju kaut ko tādu, kas likās tāds mans. tāds, kā arī es esmu jutusies. |
|
|
| |
[Jan. 6th, 2008|05:51 pm] |
| [ | klusi |
| | rufus wainwright- hallelujah | ] |
nekad nebūtu domājusi, ka pa divām nedēļām var tik ļoti pierast. pierast pie grāmatu naktīm ar tējām/kafijām. pierast pamosties tikai tāpēc, ka nu galīgi vairs nenāk miegs. pierast dzīvot nesteigā un dīkdienības izjūtā.
pierast.
un pēc tam aptver pienākumu. ciest nevaru. |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2008|10:00 pm] |
viņu sauc elīza.
elīza mīl metro. un elīza mīl tomu. elīza mīl londonu un maskavu. elīza mīl karstu vannu un sajūtu, kad vannas putas smaržo uz ādas. elīza mīl tradīciju, kad jāskūpstās zem āmuļiem. elīza mīl būt viesis un tējot tukšos parkos. elīza mīl piepūst balonus un mizot apelsīnu kopā ar tomu. elīza mīl ietērpties zaļā un brūnā. elīza mīl koncertu ierakstus un akustiku. elīza mīl sigur ros jauno albumu. un pj harvey. elīza mīl kliegt aiz sajūsmas un mīl būt mūza. elīza mīl sarkanos, samta krēslus operās un koka soliņus, kuros iegravēt vārdus un frāzes un stāstus par tiem, kurus tā mīl. elīza mīl jumtus un debesis tiem pāri. elīza mīl pielijušu logu un skārda palodzi. elīza mīl klusumu un troksni. elīza mīl dzīvi, ko viņai rada toms un katrīna un daina un edgars un sintija un kristaps un uģis un harijs un sabīne un linards un gatis un rūta, kurus viņa visus neizsakāmi mīl.
elīza ir trula. un elīza padara par humpalām visu pasauli, novalkājot vārdu mīlestība. |
|
|