| |
[Sep. 27th, 2008|05:09 pm] |
| [ | klusi |
| | mikus straume- rudens | ] |
viss, es eju!
vel reiziti noklusisos, nomazgasu kruziti un tad gan, ja ja. |
|
|
| |
[Sep. 27th, 2008|01:26 pm] |
reinis vakar teica, ka vienigais, kas ir par brivu, ir mirklis.
un es tik loti nopriecajos, ka vins nesaka tas banalas lietas- draudziba, milestiba.
un tad es aizbraucu uz savam rigas majam un jutu, ka nedrikstu klut pashsaprotama, tapat ka nedrikstu vinam likt klut man pashsaprotamam.
rit es brauksu uz juru, viena. |
|
|
| |
[Sep. 27th, 2008|12:27 pm] |
| [ | klusi |
| | dace lika klausities bernibas miliciju | ] |
arpuse notiek kaut kadi svetki.
man nak miegs un ir nedaudz sevis zel, ka ta skaista diena ir tur otra puse. |
|
|
| |
[Sep. 22nd, 2008|12:08 pm] |
maskavas ielas rudens.
un ir ta brinuminsajuta.
sliktie mirkli pazudusi tapat ka si datora garumzimes medz. |
|
|
| |
[Sep. 13th, 2008|08:41 pm] |
|
kuldīdziņa. |
|
|
| es zinu |
[Sep. 5th, 2008|11:31 pm] |
tieši viņas ir mans balsts.
es zinu. |
|
|
| |
[Aug. 25th, 2008|08:51 pm] |
es skatos uz annu un redzu nedaudz sevi. viņa ir process.
viņa ir dzeja. viņa ir tik ļoti, ļoti šarms. un nedaudz sarkasms. man bail, ka kādreiz viņa varētu pazust no sevis. man tik ļoti pietrūks mūsu māsu vakaru. jo tagad viņa pazudīs man. es būšu viņas ciemiņš, viņa būs mans. |
|
|
| vot tagad |
[Aug. 19th, 2008|05:47 pm] |
pasūdzējos diānai, ka ar manu dzīvi kļūst arvien sliktāk, bet viņa man saka:
"tikai nesaki,ka kartupeļu talkā Tev traktors norāva abas kājas un nevienā no augstskolām nav ērtas uzbrauktuves."
es smejos, tomēr mīļa viņa man. |
|
|
| |
[Aug. 19th, 2008|05:36 pm] |
|
ai nu, mājupceļā satiku Zaizīti. kad ieraudzīju viņu, vienīgais, ko gribēju- lai viņa neapstājas un neko nejautā, bet viņai, protams, savs plāniņš. un tad es sapratu, ka man ir apnikusi tā paskaidrošana, sevis attaisnošana. kaut kādreiz patiešām es varētu iztikt bez tiem racionālajiem argumentiem, kaut kāds saprastu, kā jūtos un viss. |
|
|
| |
[Aug. 16th, 2008|07:16 pm] |
|
es gribētu arī dzīvot neklātienē |
|
|
| tie trīs mirkļi |
[Aug. 15th, 2008|09:46 pm] |
pirmais. viņa vada bmw, es lūkojos viņas pakausī, viņa runā kaut ko par bērēm, par darbu un savu draugu, viņa runā, es klausos. jo viņa ir mana lielā māsa. un es viņu mīlu.
otrais. arī viņš vada bmw. es lūkojos viņa profilā. un svilst vaibsti no tikko izrunātiem vārdiem. mēs braucam uz jūru, mēs smejamies. viņš ir mans cilvēks tik ļoti, ka nemaz.
trešais. viņa nevada auto, viņa nebrauc ar velo, viņa nemīl kino, un skaņas nav viņas kaislība. mēs runājamies par neko un atšķaidām vīnu ar jāņogu sulu. viņa ir mans draugs, un es viņu neizsakāmi mīlu. |
|
|
| |
[Aug. 11th, 2008|08:03 pm] |
| [ | klusi |
| | bon iver - for emma | ] |
jā, jā, man riktīgi patīk tās pēdas grāmatās, ko man iedod citi. pasvītrojumi, ieloces, samirkumi. un tas viss ir vēl jaukāk, kad zinu, ka ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) silpurenes dotajā filosofijas grāmatā tās pat nav viņas, bet kāda sveša cilvēka pēdas. jocīgi |
|
|
| |
[Aug. 11th, 2008|07:59 pm] |
|
rīt es braukšu pie omītes, četras dienas dzīvošu no tomātu un krējuma salātiem, svaiga gaisa, mīlestības, bērnu čalām un toļika akurātajiem spriedumiem par dzīvi. to dzīvi, kuru es nesaprotot. |
|
|
| |
[Aug. 10th, 2008|07:44 pm] |
| [ | klusi |
| | Jens Lekman - A Postcard To Nina (Kalendervagen version) | ] |
vakarvakarā ar saniju zīmējām. ar guašu dažādos veidos, pēc tam viņa gāja pie omas un teica, ka arta un zanda prot ļoti, ļoti skaisti zīmēt, ko mēs noteikti neprotam un ka šī vispār ir visforšākā diena no visām.
un tad es saskumu.
un vispār es pēdējā laikā stulbi saskumstu par lietām, par kurām būtu jāpriecājas. un mirkļos, kuros būtu jāpriecājas. |
|
|
| |
[Aug. 5th, 2008|10:19 pm] |
ar manu redzi ir traki, traki.
šodien gaidīju zandu, un man likās no tāluma, ka viņa nāk jau divreiz. bet pirmoreiz tas bija puika uz velosipēda, otro reizi māmiņa ar meitiņu. šito es ceturtdien stāstīšu acu ārstam. jēij. |
|
|
| |
[Aug. 5th, 2008|09:57 pm] |
un zinkas vēl, bišķi palasot savu cibu, sapratu, ka es esmu notrulinājusies
tas ir tāpat kā tajā grabovska grāmatā. viņš bija tai armijā, tad viņa ieraksti kļuva prasti. vienīgā atšķirība ir tā, ka neesmu armijā, man nav attaisnojumu. |
|
|
| |
[Aug. 5th, 2008|09:02 pm] |
|
man negribas būt plāksterim |
|
|
| |
[Aug. 4th, 2008|07:06 pm] |
ir augusts un līst, un pirms gada bija tāpat, bet šoreiz es ne par to.
es esmu uzņemta lka. nebudžetā, bet tik un tā, bet es tur nemācīšos. viņa šodien teica, lai es nu labi mācos. bet tad es gāju laukā un sapratu, ka nē, es tomēr gribu tajā koledžā. jā, manas domas ir mainīgas kā londona un tik bieži kā klimats. jo man tak nedaudz ar sevi ar jālepojas, ka darīšu to, kas patīk.
nu un, ka es gribēju to akadēmiju. tā vārda dēļ vien es to nedarīšu.
un es bišķi sarēķināju, ka, ja laicīgi beigšu lkk, tad būs dramaturģijas gads. laikam. |
|
|
| |
[Aug. 3rd, 2008|07:23 pm] |
|
diemžēl, diemžēl, diemžēl |
|
|
| |
[Jul. 30th, 2008|10:34 pm] |
ui, laukā ir tik gaišs, bet man tā nāk miegi, ka acis vairs neturās vaļā.
4:15 jau biju augšā,
5:30- autobusā,
7:55- nenormālajā pilsētā,
precīzi 12:36 es biju uzrakstījusi četrlapu domrakstu
pēc tam es tam visam pa vidu apēdu ar aivi saldējumu, izstaigāju četras, piecas mākslas galerijas, visas tās skaistās lielielas un mazās bruģētās pa vecrīgu, un jau 20:00 mans īkšķis mūs veiksmīgi bija atvedis mājās kaut kādā tur lielā, lielā džipā.
saldu sapni. |
|
|