|
Jun. 5th, 2009|10:35 am |
es sevi saņēmu ēpastā:
"Cik jocīgi, ka putekļainie ceļi pēkšņi tiecas uz nesatikšanos, cik dīvaini, ka uzirušas zeķubikses pēkšņi ir palicis pēdējais kaisles liecinieks, cik neparasti vēsi pēkšņi skan mīļbrīžu siltās melodijas, cik izmisīgi pēkšņi gribas zināt, ka tas cilvēks nav svešs.
/Art Step/"
darbā nedrīkst raudāt!!! |
|