|
Dec. 9th, 2007|01:01 am |
un tad kad pēkšņi kļūst bail no bezmiegiem, bail no tā, ka rītdiena nepienāks, ka pavasarī nesmaržos tā, kā gribējās toreiz. starp solījumiem pazūd sapņi. un man ir bailes no tā, ka viņš teiks nē, ko, es jūtu, viņš patiešām teiks. un nenotiks tā kā filmās. nezvanīs viņš, nepārkāps sev pāri. un es arī ne. un es gribu to neziņu prom prom prom. es vairs neprotu tēlot stipru.
raudāt. |
|