feista

iedomājies, tu cilvēks dzīvo nu jau tādu skaistu skaistu dzīvīti. tu smejies un priecājies. un tad svētdien pēcpusdienā tu klausies nejaušas mūziciņas,

izdzirdi ToViņaDziesmu un saproti, ka nekas vēl nav beidzies un diezin kad ar baigsies. eh.