| |
[Mar. 25th, 2009|10:09 am] |
es atceros, tas bija pirms gada vai pat diviem, bet tieši 25.martā, tad tā bija pirmdiena un viņš atrakstīja ziņu, ka, lai man pilnas palodzes dillēm. es to ļoti labi atceros, jo bija agrs, skaists pavasaris, un pasaule likās malā stāvam un skatāmies, kā man labi iet!
un šodien arī, paldies.
bet īstenībā jau tad sanāk, ka viņš manā dzīvē ir tik ilgi, neiedomājami! |
|
|
| |
[Mar. 25th, 2009|11:46 am] |
bet tā visu laiku atkārtošana, ka man iet labi jau pašai sāk likties neītsa, sev ieskiadrošana, sevis apmānīšana.
būtu jau labi, ja pa īstam labi. es gribētu vēl un vēl ticēt, jo prieks ir mana bībelīte. |
|
|