| |
[Aug. 25th, 2008|08:51 pm] |
es skatos uz annu un redzu nedaudz sevi. viņa ir process.
viņa ir dzeja. viņa ir tik ļoti, ļoti šarms. un nedaudz sarkasms. man bail, ka kādreiz viņa varētu pazust no sevis. man tik ļoti pietrūks mūsu māsu vakaru. jo tagad viņa pazudīs man. es būšu viņas ciemiņš, viņa būs mans. |
|
|