| |
[Feb. 19th, 2008|07:53 pm] |
| [ | klusi |
| | mikus straume- miers | ] |
jocīgi. tetētis tāds maziņš, smalciņš baltiem matiem tajā lielajā slimnīcas gultā, kura, par spīti visiem pieņēmumiem, viņam tāda omulīgi savandīta un galīgi ne sterila. viņš spriež par to, ka tas pretējā gultā esot artis, ar kuru kopā strādājuši, bet tie divi krievi runājot maz, tā jau esot jauki, smejās, jo saku, ka izskatās viņš tīri dzīvelīgs. uztraucās par to, kāpēc rikiņš neēd un štuko, vai tik nevajadzētu riku rīt atvest, lai pa logu paskatās, ka saimnieks dzīvs. kļaviņa kungs no rīta nomiris, bet piederīgie līdzi paņēmuši tetēta glauno džemperi. māsiņa domā, ka varbūt atnesīs atpakaļ, bet mums ar zandu liekas, ka tas ir jauns krāpšanas veids un savu džemperi vairs tetētim neredzēt. viņš par to neskumst, ja nē, tad nē.
es zandu tā jauki apskaužu par tādu opīti. katram pa tādam un pasaule būtu labāka! |
|
|