| |
[Feb. 11th, 2008|05:59 pm] |
|
pavasari, lūdzu.
es mazajiem bērniem lasīšu epifānijas.
(te tagad top absolūti pozitīvs ieraksts par visu.)
jo mazie bērni domājot, ka lielie neprot runāt, un neprot jau arī, nu un. lielie toties prot skriet un dunkāt ar elkoņiem. m, kā lielie to pieprot. lai jau.
dzīve tā ir, zini.
lai jums jauki, tāpat kā man.
un es mīlu to, ka ir daži mirkļi ar kuriem gribas, bet es nedalos. citādi es kļutu pavisam tukša tukša.
tukša. tukša.
|
|
|
| |
[Feb. 11th, 2008|06:30 pm] |
šorīt pēc ilgiem laikiem apmeklēju filozofiju.
un neko arī neieguvu, neskaitot, ka pēc visām filozofijas patiesībām es vēl joprojām neesmu masām radīts cilvēks.
dodiet man vientuļu salu. visiem tā būs labāk. |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2008|07:42 pm] |
|
spītība ir tomēr mana vislabākā īpašība. kaut vai spītējot sev, es augu. |
|
|