|
Feb. 17th, 2008|07:10 pm |
|
un ikreiz, runājot par nāvi, nu ne jau tā cauri un pāri, bet par kādu tuva cilvēka iespējamu vai jau notikušu nāvi, kaklā ir tas jokainais kamols. tas, kas bērnībā bija, kad citiem bērniem bija raibās visādu multeņu tēlu gultas veļas, bet man omītes šūtās. tas nav sāpju kamols. nē. |
|