|
Jan. 29th, 2008|06:02 pm |
tagad es raucu pieri, dusmojos un rupji lamājos.
pirmo reizi tā pa īstam sailgojos pēc ju., tikai viņš varētu sarīkot man klaunādi trijos cēlienos. un, šķiet, ka tas ir vienīgais, kas aizgaiņātu prom to bezspēcības sajūtu.
pirms stundas vēl jutos tik tik.
dacei pērlītes arī nenopirku. |
|