mākoņbaltums

Pielaikojot citu ādu....
Kāds labs draugs man reiz teica... (nu, nē, patiesībā neteica vis, bet es ļoti būtu vēlējusies, lai viņš man tā saka) ka viss beigu galā būs labi. Banāli un patiesi, bet būs jau arī. Arī parīt no rīta pa krānu tecēs siltais ūdens. Un rīt, arī rīt Tu varēsi bez maksas spoguļoties veikalu skatlogos... Un lai nopirktu jauno zemeņu Kārumu vajag cik tur santīmu. Nesen ar draugiem nospriedām, ka arī sētniekiem algas ir tīri tā neko. Viņiem ir iespēja celties pirmajiem, sadzirdēt un sajust pilsētu PIRMS... pirms lielās šaļi- vaļi un pirms iznīcinošajiem skatieniem vai ik uz soļa. Darbs svaigā gaisā. Un patiesi draugi- slota, šaufele un čaklas kājas. Mazliet vientuļi jau ir tā tumsā slaucīt ielas, bet nu jau agrāk paliek gaišs un putni arī neļauj ieslīgt depresīvā rutīnā. Lapas nomaina sniegs, sniegu nomaina atkritumi, atkritumus nomaina sniegpulkstenīšu pumpuri, tos, savukārt, zaļa zāle. Nekādas tur sakarības nav. Vienīgi pateicoties sētniekiem mēs varam baudīt zaļu zāli un pirmos pumpurus tīrā augsnē. Lai jums feins, veiksmīgs, neparasts un īpašs pavasaris..:) ar sirsnīgām bučām, Federe

Current Mood: optimistic