|
Kā jau parasti, lai kaut kur nokļūtu, izmantoju sabiedrisko transportu, nevis savas ekstremitātes. Tā nu iekāpju šoreiz 11. autobusā, lai dotos uz galda tenisa treniņu. Ātrā solī, baidoties, ka nokavēšu, iekārtojos ērti krēslā un gaidu, kad autobuss turpinās savu maršrutu, taču interesanta man sāk šķist konduktore, kā vēlāk izrādījās, tā patiešām arī bija. Labu brīdi pasēdējusi konduktore sāk virzīties pa autobusu, vispirms uz priekšgalu, kur atrodos arī es. Autobusam mazliet sašūpojoties un normāli apstājoties pie sarkanās gaismas, konduktore sagrīļojas un ar pēcpusi uzkrīt man virsū! Nošķebinos, parādu savu mēnešbiļeti. Nu jau nelabā omā būdams, vēroju konduktores turpmāko rīcību pret citiem pasažieriem. Konduktore bļaudama "Kam bilete vajag? Vsjem bilete?" virzās pa autobusu (es nepārrakstījos, viņa tā arī runāja, nelietojot mīkstinājuma zīmes). Pēc manām domām viņa bija vairāk kā piedzērusies, taču varbūt vienkārši cilvēks ir garīgi nepieskaitāms, jo pēc brītiņa redzu, ka viņa apsēžas blakus vienai jaukai dāmai un nemanot sāk uzmākties, nereaģējot par iekāpušajiem pasažieriem, kuri vēlas iegādāties biļetes. Pēc neilga brīža man vajadzēja atstāt šo autobusu, tādēļ par tālāko notikumu gaidu neko diemžēl nezinu. Beigas.
|