Draugi

Šonakt sapnī redzēju kaut kādu pasaku pasauli - pa pusei īstu, pa pusei animācijas - kaut kas līdzīgs Avatāra pasaulei, tikai skaistāka. Es ar vēl kaut kādiem cilvēkiem braucu pa brīnumskaistu upi - ar tādu kā piecpadsmitā gadsimta koka kuģi. Upei bija tik kristālskaidrs ūdens, ka varēja redzēt tās dzelmi- baltās smiltis un akmentiņus, bet apkārt bija ļoti labi redzama ainava - kalni, meži, zaļi lauki - tajā spirgtajā zaļumā, kāds piemīt tikai maijam. . Bet tad kuģis vienā mirklī apstājās un kāda meitene - tāda kā animācijas tēls - ar tumšiem matiem, ģērbusies īsā baltā kleitiņā - pēkšņi nolēca no tā klāja un metās skriet uz upes malas pusi. Es viņai sekoju - un labi ka tā, jo paspēju saķert viņu aiz rokas. Jo izrādījās, ka kuģis ir apstājies tāpēc, ka ir iebraucis tādā kā apstāšanās vietā uz klints , bet tālāk upe pārvēršas par ūdenskritumu un krīt lejā. Un tieši tāpēc visu to apkārti var tik labi redzēt.

Tikai stiprais gars
kāpj pāri Debesu mūriem

un jaunas lietas
gūst svaigu dvesmu dzīvot

tiekmies

29/02/2028

Mūsu pagalmos un ārēs

mūsu vecajās mājās

un taisām to strūklaku vaļā
lai plūst ūdens un ir dzīvība

jo tā tam būs būt

bez rūgts un ass

ABSiNTS

vienīgā skaidrā seja

Pils bārā

Pēdējā laikā atkal visādi pat puspazīstami cilvēki nomiruši ar vārdu Anna.

Es tieši tāpēc nosaucu savu meitu par Annu, lai izvilktu pašu vājāko. Lai šoreiz vājajam būtu dūša papēžos un citreiz akmeņus tā tikai liktu beidzot mierā.

Viena otru nogalināšana nepiekā laba nekad nav novedusi.

Tie daži cikli ir jāievēro un jāra Prieks
Laime starp mums ar Ulvi, piemēram.

46 gadu vecumā mums abiem būs tāds kritiskais bioritmu punkts, kurā ir iespējama nāvīga sagadīšanās teleportēties laikā.

Un tas nav neda brīdinājums... nedz kāda vainošana.

Tā bija un ir īsta iemīlēšanās sajūta.

Vienkārši man tā vienmēr ir bijusi svarīgāka par jebko citu.

un jā, man joprojām rūp visi narkomāni - pamēģini nu, dzīvo pretī Kolumbijas konculātam un nejūti pat trafiku.

Vakar

es nenokontrolēju Merkeles slaveno pozu
un Birziņš piedāvāja palikt draugiem

šorīt atradu monumentālās mākslas
radīšanai piemērotus kambarus

savas mājas bēniņos
uz salvijas tējas

ar bērniem un eņģeļiem
vienu vienīgu metāla reizi

Jācer, ka Eirovīzijas pieteikšanās laikā vispār būšu salasījusies kopā pēc 16/10/2026 Placebo Orģijas Backstage

Atradu šādus te noteikumus: https://likumi.lv/ta/id/144668-noteikumi-par-berna-nodarbinasanas-aizliegumiem-un-ierobezojumiem-veicot-sabiedrisko-darbu

Un tur ir šādi te pēdējie punkti:
3.2. smaguma normas darbam, kas saistīts ar smaguma pārnēsāšanu vai pārvietošanu, nosaka atbilstoši bērna fiziskajām spējām un individuālajām īpašībām:
3.2.1. no 11 līdz 15 gadiem - ne vairāk kā četrus kilogramus zēniem un divus kilogramus meitenēm;
3.2.2. no 16 līdz 18 gadiem - ne vairāk kā desmit kilogramus zēniem un četrus kilogramus meitenēm.

Un tad es tā padomāju - pirmklasnieka skolas soma sver 2kg, MM šogad piektdienās manuprāt ir noteikti vairāk nekā 4kg (katra stunda savādāka)
Tātad ejot uz skolu ikdienā ir jānes vairāk, nekā sabiedriskos darbos.

Un te ir saraks ar darbiem, kuros bērnu 13-15 gadu vecumā var nodarbināt:
https://likumi.lv/ta/id/57347-noteikumi-par-darbiem-kuros-atlauts-nodarbinat-bernus-vecuma-no-13-gadiem

Bibliotēkā piepalīdzēt- es nez, varbūt visu varētu pabāzt zem kurjera vai etiķetēm?