Draugi

Unbelievable - pabaroju vēl pusdesmitos pati un atstāju MV pudelīti ar tekstu, ka pēdējos vakarus ēd ik pa stundai, tad man ir varbūt divas stundiņas, ko pasnaust. Pamodos pēc vieniem naktī, no virtuves skan sirsnīgas zīšanas skaņas - izrādās bērns ar MV nosnauduši gandrīz 3h un šobrīd virtuvē ēd.

Vispār man pašai grūti atstāt bērnu - gandrīz jau ņēmu blakus gultā, bet sapratu, ka neba nu šī būs pēdējā stundiņa, ko viņa gulēs tik ļoti mīlīgi un aizgāju uz istabu viena pati.

Upd. no pudelītes izēda 60ml, drusku par maz kartīgam nakts miegam.

Jeij, es lecu!
Daži zilumi arī būs (no borderkrosa trases), bet tas viss pieder pie lietas. Visrēcīgāk ir tad, kad brauc un pēkšņi saproti, ka esi iebraucis biš stāvākā nogāzē, vai uz drusku par daudz gaisā metoša tramplīna, bet nu kad esi tādā situācijā, atliek vien samiegt acis un tikt sveikā cauri.

Nē, šitās brīvdienas ir bijušas apsolūti nepiepūlošas. Dažiem cilvēkiem viss ir tik easy, viņi vienkārši uzjautrinās par visu un dzīve viņus pašus aizved pareizajā virzienā. Bet tur kaut kāds spēks ir vajadzīgs, spēks, kas ir vienāds ar visiem citiem spēkiem.

Beidzot aizdomājos (paldies nastjai), ka ekstra laiku pagulēšanai varu iegūt vienu ēdienreizi atslaucot un atstājot MV. No K sanāca 100ml, domāju, ka būs vairāk, bet ar pumpīti grūti. Paskatījos kritisku aci spogulī un sapratu - kāda diēta, man ir jāēd 2x vairāk, citādi palikuši tikai kauli, āda un krūtis.

Bet ar gulēšanu draņķīgi, neizdodas aizmigt. Un bērns kā eņģelītis guļ vīram rokās, sēžu un skatos un nemaz negibas viņus atstāt, lai gulētu.

gatavošanas virsma man tik maziņa, ka nupat pārvācos gatavot uz grīdas. daudz ērtāk un lielāka platība.

Little Nicky pa LNT bija
Neiespējami nenoskatīties

On a sidenote, kopš Don't Think noskatīšanās, viss, ko es varu darīt, ir klausīties Ķīmiskos Brāļus
Hory shet vnk

Šī dziesma vienkārši spridzina ārā biksēm
Sāku domāt par dzimšanas dienu, kurā varētu skanēt pārsvarā tikai CB, un kurā varētu tiktas pasniegtas pārsvarā kūkas, sviestmaizes un alkoholi

vakar un šodien pļāpāju ar ģimeni skaipā un fiksi izdomāju, ka varētu taču es ar sīkiem uz Lieldienām aizšaut uz Latviju.
airbalticam akcija kā reiz, tikai kaut kād neriktīgā, jo TXL-RIX viena virzienā lētākais par 65 eiro un tad arī tikai rīta reiss...
450 eiras savācā kopā. vēl drusku ar skopumu cīnos, jo viens ir skaidrs, ja apkārt ceļošu, tad auto šogad norpikt nevarēšu.

bet nu ļoti gribas aizbraukt. vēl jovairāk tāpēc, ka marta beigas solas būt ļoti, ļoti stresīgas darbā.
jau gandrīz esmu pārvarējusi skopumu.

ieskatījos opera.lv - joprojām gribu sīkos aizvest uz kādu bērnu baleta vai operas izrādi. jau otro gadu nesanāk, jo bērnu izrādes ir reti un parasti ne skolēnu brīvdienu laikā. tā arī šoreiz - aprīlī viena vienīga bērnu izrāde... bērniem kultūra nepienākas idritvaikociņ!

sasmaržojos ar mammītes smaržām. tās man atgādina to pavasari/vasaru, kad Vorhola izstāde bija rīgā. smaržas ir laika mašīna.

Pie dirsas mazas ragutiņas!
Braucam uz Riekstukalnu! Mācīšos lēkāt.

Par ragutiņām runājot. Kolēģis kaut ko tur ierēc, ka viņš meitu no rītiem uz bērnudārzu un arī citi vecāki savējos velk ar ragutiņām. Pieteicu viņam, lai tās ragutiņas būtu krutas, jo tad, kad viņš būs vecs un uz mežu vedams, bērns noteikti atcerēsies, cik ērtas un apsildāmas bija viņa ragutiņas bērnībā.
Tā kā ragutiņas, ar kurām velk uz mežu, nav nekāds bezsakars - tā ir loģiska atmaksa :)

MV saveda no laukiem visādus labumus, kāda tur vairs diēta, pagulēs mazāk un buus ok

Atpakaļceļa busā, redzu jau pa logu pieturā,nebūs labi, kupla memme velk iekšā pa durvi siekalas šķiedošu, puņķi laidošu, visu uz visām pusēm mētājošu un spalgi kliedzošu maļčiku zilā kombinzonā kā balonu tādu iepakotu, mazām, strupām, uz visām pusēm spirīgām kājiņām (Saša, kā vēlāk noskaidrojās),kam seko tāda rozā un bikla meitenīte (Maša, kā vēlāk noskaidrojās). Un tas balons ķērc nejēgā un spirinās un spalgi, un pilnā balsī un aizelsdamies, un visā tajā kliegšanā var izšķirt divus žēlabainus vārdus :"Ķooooķķķāāāā Ļēēēnāāāā!" (kas viņus pavadījusi un pametusi pieturā, pēc tam,kad bijusi-tapusi aizvedusi viņus uz cirku un nopirkusi sulu. Kā vēlāk noskaidrojās). Nulūg, viss kā parasti, šofers pārmetoši atskatās, dažs klakšķina mēli, dažs- ko (dažs domā pie sevis- a ievilkt?! Neteikšu kurš),nu, un tā kādu pieturu.

No sākuma šofers neizturēja un, pametis posteni, gāja noskaidrot, kurš te grib izsēdināties un policiju, tas kaukā ne maļčikam, ne vienam neko neizteica un Saša tik vēderu izgāzis šļūk tai mātei no ceļiem nost, laiž puņķi un pilnā galvā brēc pēc tās velna Ļenas, visiem bungādiņas uz robežas, tākā aizkauta kaija,ziniet, unlūg,šajā mirklī, beņķī, kaukur man aiz muguras, ierunājas saprātīga, labi nostādīta teicējtantiņas balss, un sāk viskādīgi dūdināt, ne tā salkani, bet tā paidagoģiski, no sākuma viņa noskaidroja, ar ko tā ķoķa Ļena tik laba bijusi,ka pēc viņas tā vajag kliegt, mātei klēpī sēdot (par to cirku un sulu. "Tik vien?" tapa teicējtantiņās konstatēts), tad sāka aicināt Sašu pie sevis apskatīt grāmatiņu, - re,kāda smuka grāmatiņa, viņa saka, nākšurp, parādīšu, bildītes, redzi,kādas te visādas, nācnāc, parādīšu tev grāmatiņu, vai tad ķoķa Ļena rādīja tev grāmatiņu? Tāda laba grāmatiņa, nāc paskaties, parādīšu,  saucas -----"Zdorovoe pitanie"! (es, piemēram, spurdzu) - tam pro markovku i kapustku, ti kušaješ kapustku? (Saša tākā bišku pieraujas, bet Maša bikli atzīstas, ka vakar tieši kapustku esot ēduši), teicējtantiņa turpina- Idji kkkomne, ja tebe konfetku dam... un tad, tākā publikai domātu, klusāku repliku- Katoroi u menja net... No v drugoi sumke jestj! Ta vēl kauko viņa tur meta laukā pa jokiem,neatminos vairs, bet, fakts faktom, ka palēnām, palēnām viņa šitā aizrunāja tam Sašam muti ciet un visi pārējie arī tādi smaidīgi šito klausoties tapa. Kāpjot ārā, novērtēju autobusa varoni, sasmaidījāmies aš, neko tāda stalta kundze, glītu degunu un copi un rudā kažokā, patīkams tāds cilvēks.

Kaimiņi appludināja manu dzīvokli.

Tas ir viens no retajiem brīžiem,kad vēlētos,lai es nedzīvotu viena un kāds padotu vēl lupatas.

Vienveidība ātri vien apnīk.

tas no tās slavenās sērijas "circles never ends"

i got veronica 86'd out of the bar.

Nemaz nezinu vai un cik pa nakti esmu gulējusi. Gan jau kādas 4h kopā sanāktu, bet vairāk par 1.5 no vietas laikam ne. Sāku apsvērt iespēju meklēt vainu ēdienā kaut arī tā jau ēdu ļoti vienkārši un prātīgi..

Šobrīd varētu paēst vai pagulēt, ēst gribas, bet nesaprotu, ko, gulēt miegs nāk, bet nezinu vai varēšu aizmigt.

Ai, da tikai pačīkstēt vajadzēja, tā īsti jau sūdzēties nevaru. Laikam biežāk jāaicina ciemiņi, tad ir paraugbērns.

Ak jē, noskatieties, ko un KĀ tā Ģederte saka par to Mercedes džipu (sākums ~ klipa 3:15 minūtē)
http://www.tvnet.lv/auto/par_un_ap/410037-marika_gederte_verte_mercedes_ml350
(raksta apakšā ir tas klips)
Šitādas beibes ir iemesls, kāpēc es skolas un augstskolas laikā savus gaišos matus krāsoju sarkanus, ka tikai kāds neuzzin, kāda ir mana īstā matu krāsa.

We are golden.

Tā kā Čarlstonā galdiņu dabūt nevarēja (kuponu blakne), gājām uz vietējo fūdkortu, uz Čili picu. Tur bija riktīgi daudz bērnu, kādi 10 vismaz. Pie vienas no sienām iekārtots bērnu rotaļu stūris un tad šie tur ņēmās. Daudz jau neredzēju, tik vien kā pa gaisu lidojošus saliekamā putuplastveidīgā paklāja - puzles gabalus.
Kad paēdām un piecēlāmies uz promiešanu, kaujaslauks atklājās visā krāšņumā - viss saārdīts, izsvaidīts, piebirdināts ar putuplasta bumbiņām, kas laikam izbirušas no kāda saplēstā spilvensēdekļa.
Vēl es apbrīnoju to, kā kāda māte sauc savam dēlam, lai viņš nekāpj ar kājām pa tiem spilveniem. Viņš neklausa, bet viņa turpina viņu bezjēdzīgi, bez rezultātiem apsaukt. Savukārt tētis - tas arī - cenšas sīko noturēt uz mirkli pie galda, lai šis paēd, bet sīkais tikai raujas ārā, uz ko tētis reaģē ar eye rolling un palaiž, lai tad iet ar. Nu kas tas vispār par vīrieti, kamõn. Un visu vakariņu laiku viņa sejā ne reizi neparādījās smaids. Ne reizi. Kā tas vispār var būt kaut kas, uz ko tiekties, ja tas tik bieži beidzas ar kaut ko tādu? Kā?

Es nesaprotu, nesaprotu šo mežonību un nespēju tikt galā ar tiem sīkajiem. Vai arī kā viens apmēram 5gadīgs puika, skraida apkārt ar pusaizkostu picas gabalu, viņa tētuks šo apstādina un liek to gabalu apēst un tad skraidīt tālāk, bet sīkais vnk ieņem kaut kādu rītārda sejas izteiksmi un iebaksta sencim ar pirkstu vaigā "pīp!".

Man riebjas, ja vecāki uz ielas sit un rausta savus bērnus, kad viņi to nav pelnījuši (jo vismaz neko tādu nav darījuši, vnk no malas liekas, ka vecāki ir noguruši no atbildības), bet tad, kad tas sīkais būtu jāsavāc un jāsavalda, tad pēkšņi tiek ieslēgts kaut kāds, nez, non-hendlings.

Kas notiek?
Kā sestdiena tā vaigi deg, tik ļoti, ka es pat izmērīju t vai gadījumā neesmu saslimusi.
Ja pagājušo sestdien es visu vainu novēlu uz auksto laiku ka vējš ir "aprāvis", tad šodien ko vainot? Es pa māju vien dzīvojos.

Meita guļ nu jau vairāk kā 4h un kā labi zinām šobrīd nav nakts (kad viņa guļ pa 2h). Tā kā guļ uz vēderiņa, tad labi izpurkšķinās, tāpēc modināt negribas. Bet ēst tak vajadzētu. Un pirms ēšanas vēl jāiedod tās bifidobaktērijas - bet ja šitā gulēs, tad ēst prasīs ar bļāvienu. Vot dilemma - modināt un barot vai ļaut gulēt.

Thanks god, ka tas džeks no Īrijas atbrauca. I feel fucking good.

http://www.gap.eu šodien un rīt visam pirkumam 30% atlaide. Sūtīšana uz LV - 10GBP.
Varbūt kāda/-s grib pievienoties pirkumam? Protams, ja der savākšana no manis, tad sūtīšanas izmaksas dalam, nekur nogādāt klāt gan nevarēšu (izņēmums varētu būt meiteens : )

Tavu traku nelaimi. Pa visu šito ķīpsalhalles balagānu, bukletiem un baloniem, ņurcīšanos turpu šurpu uz priekšu uz atpakaļu un dažādiem interesantiem jautājumiem, man laikam gudra seja, jo man tur vislaik klientūra nāca virsū, lajgan es tur vispār ņepričom un fonā, vajarī visa ieliekusies noliktavā, dibenu tik ārā. Unlūk, kad no tā visa izkratījos,ieeju pie spoguļiem, savilkt kārtas un nosaitēties vēl pa virsu,ieskatos,- pizdjec, vienā ausī auskars ir, otrā- nav. Un auskari ta mīļākie,pēdējie nepadirstie no sarkanakmeņu zortes. Ciešanas neaprakstāmas,nu, pie šī fakta konstatācijas. Nu, ta sākas svaidīšanās,skraidīšana, roku vicināšana, visu lupatu izkratīšana, izieto trajektoriju skaitļošana un izmeklēšana,un visam pāri tāda tukšā numura sajūta, jo skaidrs jau, ka halle plaša, vazājos es viscaur, nu,vārdsakot, kas to tagad zinās, kur es šo pasēju un cauri ir, atā atā atā, tātad. Kā pēdējo, aizgāju pakārstīties pie tuvējās dibenizejas apsargiem, caur kuriem pīpēt nemitīgi gāju un mēs jau tākā sadraudzējāmies gandrīz, eju tāda bēdīga viņam (vienam un bārdainam) garām, pa grīdu vien lūrēdama un saku viņam,ka caurlaides man nav, laukā neiešu, betē, es te tikai mazliet pa zemi pameklēšu auskaru,kura tur noteikti nebūs, nušistāds, - auskaru, saki?! Tatā, pabrauka to bārdu, ta tā paskatās pa grīdu no sava aizgalda un pēkšņi metas pie kaukāda necila gruža uz zemes, ceļ augšā un saka- šitas? Essaku, nutā, pa gabalu, atstatus pleķi izmeklēdama un bezcerīgi zemē ieurbusies- nēnē, nebūs,kurtnu būs! Pieeju klāt. IRRRRRRRR! Godavārds, palecos, tad tākā gribēju viņu stipri bučot, bet viņš jau bija paspējis aizslēpties savā aizgaldē, tā itkā nekas īpašs nebūtu atgadījies.

We Need to Talk about Kevin gan man patika. filma, kas riktīgi iegraužas iekšā

bet tas pats Kevins, tas Ezra Millers; sen nebiju redzējusi tik interesantu/pievilcīgu seju aktierim. runā, ka viņam vēl daudz priekšā. ceru, ka viņš nepaliks par kretīnu un viņam nesakāps čuras galvā

Vakar gan ātri tusiņš beidzās. Ap 23.00 apmiegojos un aizbraucu mājās, lai gan vakars solījās cerīgs. Bet nu neko. Šodien satieku čomu no Īrijas un iesim uz V-rīgu, pašļūkāt pa klubiem. That's it. Tikai kaut kas jāapēd.

Current Music: MTV hits!

viens otram nezinot (viens zem segas, otrs atgūlies pret zemsegas kunkuļa), man blakus guļ divi kaķi

be still, my catlady-like heart

es gribētu aiziet pie ārstiem, lai viņi mani izskanē no galvas līdz kājām. man jau līdz lampiņām tās manas fiziskās ķibeles