Reklāma - i-cukkarpa
Mar. 11., 2010 | 03:48 pm
No:: fang
Hey, hey, hey!
Vēlos noreklamēt labāko lomu spēli, forumu ar foršākajiem clvēciņiem : i-cūkkārpu. Es meklēju iespēju tur pieteikties jau no 2007. gada, bet nekad nebija pietiekoši daudz laika, lai aizpildītu pieteikšanās formulu! 
Nu, beidzot tas ir noticis (tas notika vasarā) un es vēlos lai arī jūs kļūstat par --cūkkārpas audzēkņiem.
Pilnais LS nosaukums:
Interneta Cūkkārpa
Kad LS tapusi:
2004. gada janvāris (spriežot pēc 7. kursa reģistrācijas datumiem)
Galvenie administratori:
eyedam, Anastasija Romānova un pūce Carevna
Kas tu esi forumā:
Pirmziemniece Elibabete Vilcāne
Pilna adrese:
http://www.i-cukkarpa.lv/index.php
"Interneta Cūkkārpa ir viens no lielākajiem LS forumiem, kas internetā atrodams jau kopš 2004. gada septembra, kad tajā uzņēma savus pirmos skolēnus. Kopš tā laika šī Harija Potera pasaule tikai turpinājusi attīstību, radot vietu katram lomu spēļu mīlētājam iespēju izdzīvot mācības Cūkkārpas Burvestību un Raganības arodskolā. Skolā notiek ne tikai mācības, bet arī dažādi pasākumi, dabas kataklizmas, kalambola spēles un negaidīti pārsteigumi, kā arī kvesti, jo šeit skolas vadība neguļ, bet gan vienmēr sagādā jaunus un jaunus pārsteigumus spēlētājiem. Tev šeit būs iespēja iepazīt jaunus cilvēkus ne tikai skolas sienās, bet arī ārpus tām. Iespēja piedalīties foruma uzlabošanā, lai arvien sasniegtu vēl nebijušus augstumus. Ir iespējas gan izveidot savus skolēnu tēlus, gan uzņemties atbildību par citu skološanu vai spokošanos Cūkkārpā!
Mums ir pusotrs tūkstotis reģistrētu biedru. Vienmēr būs kāds, kas vēlēsies ar Tevi sapostot, veidojot dažādus notikumus, ļaujot iejusties savos tēlos.
Tiec iedalīts kādā no četriem torņiem un uzsāc savu lielāko piedzīvojumu maģijas pasaulē, tā septiņu gadu garumā. Tici man, Tev nebūs garlaicīgi!"
Eleonora Ridlija
Komentāri:
Man i-cūkkārpā vislabāk patīk pārsteigumi. Tu veido notikumus pat nenojaušot, pie kā tas beigās novedīs. Nekad nevar zināt, kā sarakstes biedrs reaģēs, atbildēs vai sajutīsies. Tāpat kā dzīvē! Turklāt ir iespēja attīstīt rakstnieka spējas, uzlabot savu vārdu krājumu un izteiksmes veidu. I-Cūkkārpā novērtē radošumu un iztēli.
P.S. Un smukas meitenes.
/Toms Lunaro, kraukļanags/
■ ■ ■
Cūkkārpas burvju un raganības arodskola, saka, ka te varot apgūt labāko izglītību... Es nezinu patiesībā, ko teikt šajā sakarā - pasniedzēji labi (nu vismaz lielākoties) un iemācīties var daudz. (nākas mācīties, ja negribi palikt uz otru gadu) Bet skola, par laimi, nav tikai sausas mācības, spēlēju kalambolu jau trešo gadu, kā meklētājs Slīdeņu komandā. Starpcitu, mūsu komanda ir lieliska, nu, es ar viņiem visiem lepojos, kā kapteinis. Mums ir jauki skolas pasākumi un dažreiz tie pārvēršas tik īpaši, ka aizmirst tos nav iespējams, mans pirmais ceļojums uz skolu izvērtās par jautru pasākumu ar lidojošiem paklājiem, šogad arī neiztikām bez jautrības, bet tas laikam jau ir normāli.
Mums ir plaša un interesanta skolas vide, mūždien vari uziet kādu jaunu telpu, kurā pirms tam neesi bijis, arī dārzs ir burvīgs - pavasarī tur zied ķirši, kad siltāks, mācīties ir jauki sēžot zaļā zālītē, nevis koptelpā, bet ziemā uz ezera mums ir slidotava, tad jautrība nerimst līdz vakaram.
/Reinis Šusts, slīdenis/
■ ■ ■
Cūkkārpa ir vieta, kur atgriezties var vienmēr. Vienalga kā skolēns vai arī kā darbinieks. Šajās skolas sienās ir kas īpašs. Kāda īpaša sajūta. Šī vieta ir kā otrās mājas. Te vienmēr būs silti un te vienmēr būs cilvēki, draugi kuri ar prieku sastādīs kompānijas.
Protams ka tur kur ir draugi ir arī ienaidnieki, taču tas netraucē dzīvot. Patiesībā tas dzīvi padara tikai interesantāku. Un protams. Arī mūsu Anastasija ir lieliska. Mazliet traka, tomēr lieliska.
Nedrīkst piemirst arī kalambolu. Pirms pusgada to iepazinu un lai arī sākuma vēlējos būt triecēja, sapratu ka labāk iet kā dzinējai.
Taču ir vel kas īpašs ko gribu pateikt. Kraukļnagi. Kraukļnagi ir lieliski un mēs to apzinamies. Ja Cūkkārpa ir otrās mājas, tad kraukļnagi ir kā ģimene. Tie ir cilvēki kuri ir gatavi savējos atbalstīt vienmēr.
Pat ja šo skolu beigšu pēc pusotra gada negribēsies doties prom.
Ar cieņu,
/Misija de Fantoma, kraukļanadze/
■ ■ ■
Es šajā vietā esmu mazāk kā gadu, bet dažbrīd atliek tikai nobrīnīties, cik pa šo laiku daudz ir paspējis notikt. Esmu paspējusi kļūt par lielisku kalambolistu un komandas kapteini, salauzt cirdi trijiem puišiem, bet kopā savaņģot sirdi četriem, piedalījusies dāžādās drāmās un skolas pasākumos, un vienkārši izbaudījusi eksistenci šajā skolā. Esmu šai skolai tā pieķērusies, ka negribu laist vaļā, nekad, nekad. Lieliska vieta, kur mācīties, pavadīt brīvo laiku un izdzīvot neiedomājamas situācijas. Spēju tikai iedomāties, kāds varētu būt mans prieks, gremdēties senās atmiņās, kad te būs pavadīts jau krietni ilgāks laiks. Man liekas, ka esmu jau izdzīvojusi visu iespējamo, gan cauri priekiem un bēdām, bet zinu, ka maldos. Viss vēl ir tikai priekšā!
/Eleonora Ridlija, elšpūte/
■ ■ ■
Esmu gan ieradies nesen, bet Kraukļanaga torņa istabas, kurās pārsvarā uzturos, ir lieliskas, un to pašu varu teikt par citām Cūkkārpas telpām, kurās vienmēr var atrast kādu, ar ko satikties, kur noslēpties vai pasēdēt tāpat vien, klausoties mūziku vai iedzerot kādu kausu vīna. Skolniekiem tas gan ir noliegts, tāpēc viņi daudz laika pavada Tējas namiņā, omulīgā atmosfērā dzerot tēju un vāļājoties spilvenos.
Vēl neesmu izpētījis, kas atrodas Cūkkārpas Pazemē. Stāsta, tur esot gaitenis, kas nekad nebeidzās, un itin kā pa to mēdzot staigāt skolnieki. Es nesaprotu, ko viņi tur var darīt, tādēļ drīzumā došos izpētes gājienā.
/Sinjors Rinaldo Maria Ambrodžio Džovanni di Montezemolo, Kraukļanaga torņa spoks/
■ ■ ■
Šogad Cūkkārpā atgriežos jau ceturto reizi, kaut gan gadu nācās pavadīt prom. Tieši tādēļ jo vairāk varu teikt, ka tā ir vieta, pēc kuras ilgoties, esot prom, un tikai pēc atgriešanās saproti, cik ļoti patiesībā biji noilgojies. Tā ir vieta, kur satikt visdažādākos un interesantākos cilvēkus, dažādu tautību, dažādām interesēm, bet visus vieno Cūkkārpa, kas dīvainā veidā pamanās iekļūt dziļi sirdī pat tiem, kas mācās nelabprāt. Te mājo zināšanas, vienmēr atrodas iespējas, kā lietderīgi un mazāk lietderīgi pavadīt brīvo laiku, te atrodami tiešām daudzi uzticami un lojāli cilvēki - vienalga vai tas būtu pret apkārtējiem cilvēkiem vai vienkārši pret savu torni un skolu. Te ir draugi, piedzīvojumi un pārdzīvojumi. Bet vairāk par visu - te ir mājas!
/Džejs Smillers, kraukļanags/
■ ■ ■
Ja sāp sirds – izstāsti kādam pirmajā septembrī iepazītam draugam, ja vajag mierinošu plecu, uz kā izraudāties - aizčāpo uz sirsnīgo sarunu istabiņu, ja jūties bezgala laimīgs par kaut ko – aizej uz koptelpu un parunājies ar torņa biedriem, kuri būs laimīgi līdz ar tevi. Ja nākas cīnīties, cīnies ar savējiem, ja nākas aizstāvēt un izrādīt drosmi, dari to par savējiem, dari to Cūkkārpas vārdā, jo tajā ir viss, ko spēj sniegt citāda, maza pasaulīte. Tajā ir gan sliktais, gan labais – bet vienmēr patiesais un saprotošais. Tajā ir spēks pārvarēt nedienas, un ieraudzīt saulīti uzpeldam virs horizonta. Un šie siltie saules stari, kuri aplaimo mūs visus ar savu klātbūtni ir vienīgais, kas vajadzīgs, lai pasmaidītu. Un smaids ir dzīves atslēga, kura bieži vien ieslīd, noslēpjas dziļi somā, bet allaž atrodas, lai mēs spētu atvērt vēl kādas durvis mūsu dzīves ceļā. Un kas zina, iespējams tieši šajās durvīs būs kas tāds, kas bija meklēts visu laiku, un nu beidzot atrasts un iegūlies tieši tavās plaukstās. Cūkkārpa bija šī atslēga, kura atvēra man durvis uz savādāku vidi, kur sajutos un vēl projām varu dēvēt sevi par piederīgu.
/Franciska Amona Bīra, elšpūte/
■ ■ ■
Nu, beidzot tas ir noticis (tas notika vasarā) un es vēlos lai arī jūs kļūstat par --cūkkārpas audzēkņiem. Pilnais LS nosaukums:
Interneta Cūkkārpa
Kad LS tapusi:
2004. gada janvāris (spriežot pēc 7. kursa reģistrācijas datumiem)
Galvenie administratori:
eyedam, Anastasija Romānova un pūce Carevna
Kas tu esi forumā:
Pirmziemniece Elibabete Vilcāne
Pilna adrese:
http://www.i-cukkarpa.lv/index.php
"Interneta Cūkkārpa ir viens no lielākajiem LS forumiem, kas internetā atrodams jau kopš 2004. gada septembra, kad tajā uzņēma savus pirmos skolēnus. Kopš tā laika šī Harija Potera pasaule tikai turpinājusi attīstību, radot vietu katram lomu spēļu mīlētājam iespēju izdzīvot mācības Cūkkārpas Burvestību un Raganības arodskolā. Skolā notiek ne tikai mācības, bet arī dažādi pasākumi, dabas kataklizmas, kalambola spēles un negaidīti pārsteigumi, kā arī kvesti, jo šeit skolas vadība neguļ, bet gan vienmēr sagādā jaunus un jaunus pārsteigumus spēlētājiem. Tev šeit būs iespēja iepazīt jaunus cilvēkus ne tikai skolas sienās, bet arī ārpus tām. Iespēja piedalīties foruma uzlabošanā, lai arvien sasniegtu vēl nebijušus augstumus. Ir iespējas gan izveidot savus skolēnu tēlus, gan uzņemties atbildību par citu skološanu vai spokošanos Cūkkārpā!
Mums ir pusotrs tūkstotis reģistrētu biedru. Vienmēr būs kāds, kas vēlēsies ar Tevi sapostot, veidojot dažādus notikumus, ļaujot iejusties savos tēlos.
Tiec iedalīts kādā no četriem torņiem un uzsāc savu lielāko piedzīvojumu maģijas pasaulē, tā septiņu gadu garumā. Tici man, Tev nebūs garlaicīgi!"
Eleonora Ridlija
Komentāri:
Man i-cūkkārpā vislabāk patīk pārsteigumi. Tu veido notikumus pat nenojaušot, pie kā tas beigās novedīs. Nekad nevar zināt, kā sarakstes biedrs reaģēs, atbildēs vai sajutīsies. Tāpat kā dzīvē! Turklāt ir iespēja attīstīt rakstnieka spējas, uzlabot savu vārdu krājumu un izteiksmes veidu. I-Cūkkārpā novērtē radošumu un iztēli.
P.S. Un smukas meitenes.
/Toms Lunaro, kraukļanags/
■ ■ ■
Cūkkārpas burvju un raganības arodskola, saka, ka te varot apgūt labāko izglītību... Es nezinu patiesībā, ko teikt šajā sakarā - pasniedzēji labi (nu vismaz lielākoties) un iemācīties var daudz. (nākas mācīties, ja negribi palikt uz otru gadu) Bet skola, par laimi, nav tikai sausas mācības, spēlēju kalambolu jau trešo gadu, kā meklētājs Slīdeņu komandā. Starpcitu, mūsu komanda ir lieliska, nu, es ar viņiem visiem lepojos, kā kapteinis. Mums ir jauki skolas pasākumi un dažreiz tie pārvēršas tik īpaši, ka aizmirst tos nav iespējams, mans pirmais ceļojums uz skolu izvērtās par jautru pasākumu ar lidojošiem paklājiem, šogad arī neiztikām bez jautrības, bet tas laikam jau ir normāli.
Mums ir plaša un interesanta skolas vide, mūždien vari uziet kādu jaunu telpu, kurā pirms tam neesi bijis, arī dārzs ir burvīgs - pavasarī tur zied ķirši, kad siltāks, mācīties ir jauki sēžot zaļā zālītē, nevis koptelpā, bet ziemā uz ezera mums ir slidotava, tad jautrība nerimst līdz vakaram.
/Reinis Šusts, slīdenis/
■ ■ ■
Cūkkārpa ir vieta, kur atgriezties var vienmēr. Vienalga kā skolēns vai arī kā darbinieks. Šajās skolas sienās ir kas īpašs. Kāda īpaša sajūta. Šī vieta ir kā otrās mājas. Te vienmēr būs silti un te vienmēr būs cilvēki, draugi kuri ar prieku sastādīs kompānijas.
Protams ka tur kur ir draugi ir arī ienaidnieki, taču tas netraucē dzīvot. Patiesībā tas dzīvi padara tikai interesantāku. Un protams. Arī mūsu Anastasija ir lieliska. Mazliet traka, tomēr lieliska.
Nedrīkst piemirst arī kalambolu. Pirms pusgada to iepazinu un lai arī sākuma vēlējos būt triecēja, sapratu ka labāk iet kā dzinējai.
Taču ir vel kas īpašs ko gribu pateikt. Kraukļnagi. Kraukļnagi ir lieliski un mēs to apzinamies. Ja Cūkkārpa ir otrās mājas, tad kraukļnagi ir kā ģimene. Tie ir cilvēki kuri ir gatavi savējos atbalstīt vienmēr.
Pat ja šo skolu beigšu pēc pusotra gada negribēsies doties prom.
Ar cieņu,
/Misija de Fantoma, kraukļanadze/
■ ■ ■
Es šajā vietā esmu mazāk kā gadu, bet dažbrīd atliek tikai nobrīnīties, cik pa šo laiku daudz ir paspējis notikt. Esmu paspējusi kļūt par lielisku kalambolistu un komandas kapteini, salauzt cirdi trijiem puišiem, bet kopā savaņģot sirdi četriem, piedalījusies dāžādās drāmās un skolas pasākumos, un vienkārši izbaudījusi eksistenci šajā skolā. Esmu šai skolai tā pieķērusies, ka negribu laist vaļā, nekad, nekad. Lieliska vieta, kur mācīties, pavadīt brīvo laiku un izdzīvot neiedomājamas situācijas. Spēju tikai iedomāties, kāds varētu būt mans prieks, gremdēties senās atmiņās, kad te būs pavadīts jau krietni ilgāks laiks. Man liekas, ka esmu jau izdzīvojusi visu iespējamo, gan cauri priekiem un bēdām, bet zinu, ka maldos. Viss vēl ir tikai priekšā!
/Eleonora Ridlija, elšpūte/
■ ■ ■
Esmu gan ieradies nesen, bet Kraukļanaga torņa istabas, kurās pārsvarā uzturos, ir lieliskas, un to pašu varu teikt par citām Cūkkārpas telpām, kurās vienmēr var atrast kādu, ar ko satikties, kur noslēpties vai pasēdēt tāpat vien, klausoties mūziku vai iedzerot kādu kausu vīna. Skolniekiem tas gan ir noliegts, tāpēc viņi daudz laika pavada Tējas namiņā, omulīgā atmosfērā dzerot tēju un vāļājoties spilvenos.
Vēl neesmu izpētījis, kas atrodas Cūkkārpas Pazemē. Stāsta, tur esot gaitenis, kas nekad nebeidzās, un itin kā pa to mēdzot staigāt skolnieki. Es nesaprotu, ko viņi tur var darīt, tādēļ drīzumā došos izpētes gājienā.
/Sinjors Rinaldo Maria Ambrodžio Džovanni di Montezemolo, Kraukļanaga torņa spoks/
■ ■ ■
Šogad Cūkkārpā atgriežos jau ceturto reizi, kaut gan gadu nācās pavadīt prom. Tieši tādēļ jo vairāk varu teikt, ka tā ir vieta, pēc kuras ilgoties, esot prom, un tikai pēc atgriešanās saproti, cik ļoti patiesībā biji noilgojies. Tā ir vieta, kur satikt visdažādākos un interesantākos cilvēkus, dažādu tautību, dažādām interesēm, bet visus vieno Cūkkārpa, kas dīvainā veidā pamanās iekļūt dziļi sirdī pat tiem, kas mācās nelabprāt. Te mājo zināšanas, vienmēr atrodas iespējas, kā lietderīgi un mazāk lietderīgi pavadīt brīvo laiku, te atrodami tiešām daudzi uzticami un lojāli cilvēki - vienalga vai tas būtu pret apkārtējiem cilvēkiem vai vienkārši pret savu torni un skolu. Te ir draugi, piedzīvojumi un pārdzīvojumi. Bet vairāk par visu - te ir mājas!
/Džejs Smillers, kraukļanags/
■ ■ ■
Ja sāp sirds – izstāsti kādam pirmajā septembrī iepazītam draugam, ja vajag mierinošu plecu, uz kā izraudāties - aizčāpo uz sirsnīgo sarunu istabiņu, ja jūties bezgala laimīgs par kaut ko – aizej uz koptelpu un parunājies ar torņa biedriem, kuri būs laimīgi līdz ar tevi. Ja nākas cīnīties, cīnies ar savējiem, ja nākas aizstāvēt un izrādīt drosmi, dari to par savējiem, dari to Cūkkārpas vārdā, jo tajā ir viss, ko spēj sniegt citāda, maza pasaulīte. Tajā ir gan sliktais, gan labais – bet vienmēr patiesais un saprotošais. Tajā ir spēks pārvarēt nedienas, un ieraudzīt saulīti uzpeldam virs horizonta. Un šie siltie saules stari, kuri aplaimo mūs visus ar savu klātbūtni ir vienīgais, kas vajadzīgs, lai pasmaidītu. Un smaids ir dzīves atslēga, kura bieži vien ieslīd, noslēpjas dziļi somā, bet allaž atrodas, lai mēs spētu atvērt vēl kādas durvis mūsu dzīves ceļā. Un kas zina, iespējams tieši šajās durvīs būs kas tāds, kas bija meklēts visu laiku, un nu beidzot atrasts un iegūlies tieši tavās plaukstās. Cūkkārpa bija šī atslēga, kura atvēra man durvis uz savādāku vidi, kur sajutos un vēl projām varu dēvēt sevi par piederīgu.
/Franciska Amona Bīra, elšpūte/
■ ■ ■