| |
[Oct. 23rd, 2006|07:38 pm] |
Vēja deja ar lapām... brīžiem liekas ka tie ir nešķirami...
zināms, ka tiem nav kopīgas nākotnes, bet vai tad tas liedz deju?
Galvenais lai šī deja ilgtu ilgāk par debesu asarām...
un viņiem dzied koku koris, kam pie rokas dabas mātes nebeidzamā dziesmu grāmata, kurā vissir tik skaisti uzrakstīts, ka neviens cits izņemot kokus nevar to tā nodziedāt... un mākoņi dodas atvaļinājumā, tāpēc ir debesīs sastrēgums... ak, šis domu lielceļš...
Bet lapai un vējam bija svarīga tikai šī deja, kaut viņš nebija viņas princis un viņa nebija viņa princese... |
|
|
| Vēja sajūta |
[Oct. 23rd, 2006|11:57 pm] |
| [ | music |
| | Bet, bet - vakara vējā | ] |
Suns Funs un vējš...
Nesen noskatījos šo skaisto latviešu multiplikācijas filmu... Ak, tā mūzika kas ir beigās... tā laikam ir sagrābusi manu dvēseli (ja tā to var nosaukt).
Tagad sajūta ka es būtu vējš - spēlējos, spēlējos un tad sāku darboties...
Emocijas pazūd, pazūd prieks, pazūd cerība, pazūda dusmas, pazūd viss. man neko nevajag es vienkārši darbojos... dvēseles stāvoklis - vējš.
Vienbrīd pilns dzīvības, vienu brīdi kluss kā tumsa, vinu brīdi ģeniāls kā svecīte... viss ko vajag un nekas reizē... :) ilgas pēc šī garīgā stāvokļa jau sen mani mazliet mocīja..
nu es nozudīšu uz kādu laiku drīkst? |
|
|