| |
[Jun. 21st, 2006|05:46 pm] |
Negribu runāt par un ar.
Es zinu kā ir ka cilvēks pats nezin savu vietu. Es zinu kā ir zaudēt tuvu cilvēku.
Es zinu kā sāp. Es zinu kā tas ir... Bet kāpēc tad es arī nepadevos?
Jeb vienā mirklī es ar tā teiktu?
Bet negribu ticēt. Bet laikam teicu. Un tāpat tas vairs neko nemainīs. Jo cilvēks grib tikai labo...
Cilvēki ir stulbi. |
|
|