| pēc tam... |
Feb. 28th, 2007|10:06 am |
Pēc kāda kilometra, diviem, tu saproti, ka patiesībā tas vieglākais ceļš ir grūtāks.. un tas grūtākais ceļš ir tīri pieņemams (protams, ka bez kāda noteikta daudzuma pūlēm neiztikt).
Galvenās pūles mēs jau veltam sevis pārvarēšanai. Tai cīņai, kas liek mums meklēt dzīves jēgu, mīlēt un mirt kaut vai tās pašas mīlestības dēļ...
Tik daudz lietu par ko cīnīties, par ko mirt... bet vēl vairāk lietu par ko dzīvību turpināt...
Un vai tad nav tā ka visas cilvēce klusi pie sevis lūdzas lai tos visus glābj no vislielākajām šausmās... no viņiem pašiem(?)! |
|