Tā ir, ka morāli pāridarījumi atstāj daudz lielākas un pamanāmākas rētas mūsu dvēselē...
Ir viena lieta, ko Tev teikšu: neviens nevar palīdzēt, ja asiņo dvēsele, bet, ja Tev kādreiz fiziski sāp (iegriez pirkstā vai sasit elkoni, vai...), tad atliek tikai nodomāt, ka sāpes nav nemaz tik skaudras un, cik ļoti Tev patīk šīs izjūtas,,, tajā pat brīdī - sāpes būs prom, jo dzīve ir tāda lieta, kas mīl atņemt mums to, kas mums patīk. Tādēļ es citreiz mēģinu dzīvi apmānīt:)

(Reply to this) (Thread)

Es domāju kādreiz apmānīt to tumšāko dzīvības māšeli..

(Reply to this) (Parent)

es dažkārt pat esmu darījusi sev pāri fiziski, lai nejustu garīgās sāpes, tā ir jā visnotaļ

(Reply to this) (Thread)

Arī tas ir darīts. Dīvaini, bet palīdz uz kādu mirkli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevis dīvaini. izskaidrojami. jo fiziskās vajadzības ir primārās. ja tev sāp fiziski vēlies lai pārietu, un dari visu lai pārietu, un aizmirstas par garīgām sāpēm

(Reply to this) (Parent)