Jau atkal kāds izdarījis pašnāvību. Šoreiz - kāds, ko biju satikusi labi, ja 5x dzīvē.
Man nav nekādu emociju par to, tikai domāju, ka bija vajadzīga liela drosme un labs iemesls to izdarīt.
Tagad es sāku domāt, vai tur, pie viņiem šobrīd ir patiesas skumjas, vai kolektīvā skumšana un gaušanās? Laikam jau ir tādi cilvēki, kurus būtu grūti zaudēt pat tad, ja viņš satikts pāris reizes. Varbūt es biju pārāk nevērīga un viņā to nemanīju. Varbūt arī nekā nebija.
Lai nu kā - žēl jau tāpat. Ja ne žēl, tad dīvaini gan.
Visa diena kkāda sapuvusi liekas.Jūtos:  rejected Klausos: nekāda |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
