cilvēki domā, ka zina, kas es esmu

Sun, 01 Nov 2020 19:54:00 GMT

i've been coming home to an empty apartment for several months now. there are good days and then there are some very bad ones. evenings are the worst. i often have this weird feeling of actually not living my life, not being in this body of mine, as if i'm watching myself in third-person view

Sat, 18 Aug 2018 18:55:45 GMT

tāds beigu sākums. šoreiz, liekas, pa īstam.

Sat, 06 Jan 2018 20:15:38 GMT

man darba nav jau gandrīz trīs mēnešus, un nupat sākt piezagties besis

Mon, 01 Jan 2018 20:08:46 GMT

pirms pāris dienām izlēmu beidzot saņemties un izkustināt savu milzīgo pakaļu un atgādināt sev, ka man tak kādreiz patika skriet. ja neskatās uz to, ka necik daudz jau neizdarīju un visu laiku bija jārausta bikses, kas spītīgi turpināja šļūkt uz leju, bija ok. nākamā diena pagāja galvassāpju, nepārtrauktā 'man gribas vemt' sajūtā un sāpošu ausu zīmē. ejot ziemā skriet (pie jūras un pēc vairāku gadu pārtraukuma), noteikti būtu bijis prātīgāk uzvilkt cepuri

Sun, 26 Nov 2017 19:36:49 GMT

moš jāšķiras

Thu, 03 Aug 2017 18:59:39 GMT

šodien pa ilgiem laikiem rakstīju savā papīra dienasgrāmatā (aka pārdzīvojumu klade). sakrājies laikam. šķiet, vēl burtiski pirms pāris dienām runājām, cik forši tomēr ir būt kopā, ka joprojām esam blakus, tuvāki kā jebkad, tomēr ikdienas sīkumi, neuzmanība liek atkal un atkal apstāties, dusmoties, nesaprast, sēdēt katram savā istabas stūrī (jo tā ir vienīgā iespēja) klusumā. nekas nav noticis, taču nekas nav kārtībā.

pāries jau un aizmirsīsies. žēl tikai, ka atkārtosies.

pirmā darba nedēļa. nav daudz darāmā, bet sajūta, ka neesmu tur, kur vajadzētu būt, jau atkal ir atgriezusies. šodien sapratu, ka nu jau apmēram gadu vairs nezinu, ko es īsti gribu darīt, tomēr palieku tajā pašā vietā, kur nav miera, kur ne prātam, ne sirdij nepatīk.

Thu, 18 Aug 2016 18:25:03 GMT

ciba, piedod, esmu par tevi galīgi aizmirsusi. gribētu pastāstīt daudz ko (vienmēr tāda sajūta iekšā ir), tomēr, šķiet, ka visi skaistie vārdi un ne tikai, arī pārdzīvojumi, nu ir atraduši sev dzirdīgas un sevi pelnījušas ausis un sirdi.

Sun, 28 Feb 2016 18:51:47 GMT

liekas, ka notiek tik daudzas lietas vienlaicīgi un tai pat laikā nekas. laiks uz priekšu kaut kā tomēr ļoti, ļoti steidzas, par ko man arī ir divējādas izjūtas.
šobrīd joprojām esmu savos šķietami nebeidzamajos miera meklējumos, pēdējo apmēram trīs mēnešu laikā manās rokās (plauktos) ir nonākušas vairākas meditācijas/mindfulness/how to find your inner peace tipa grāmatas, tāpat nesen sāku katru dienu vismaz pārdesmit minūtes krāsot mandalas.. es nezinu, vai palīdz, jo vēl pirms pāris dienām bija dikti melna diena, kad atkal pār mani uznāca kaut kas nesaprotams un atklāti, histērijā raudot un sevi ienīstot, atzinu, ka viss, ko daru un kā mēģinu sev palīdzēt, ir pilnīgs sūds. bet ir, ir kaut kāda apziņa un arī sajūta, ka galīgi veltīgi tas nav.
es priecājos, ka man blakus ir kāds, kas manu nemieru var pārvērst mierā, par ko esmu bezgala pateicīga.

Mon, 15 Feb 2016 19:40:59 GMT

i'm a lucky girl.. i just don't know it yet.

gaidīt.

Fri, 25 Dec 2015 21:32:02 GMT

svētki silti. silti vārdi un pieskārieni. pēcgarša nesaprotama.

Tue, 01 Dec 2015 19:27:50 GMT

ar melnu tinti rakstu jau gadus piecus vismaz, man šķiet. šodien nopirku vēl trīs jaunus rakstāmos, kas velk smalkas, smalkas līnijas. mazie ikdienas prieciņi.

sāku pieņemt patiesību, ka man ir pavisam nopietna atkarība no trim lietām.
apzināti neeju iekšā apģērbu veikalos (it īpaši tagad - ziemas sezonā), jo zinu, ka nevarēšu paiet garām biezām, milzīgām jakām, zinot, ka skapis jau pilns ar tādām.
virtuves skapī man ir atsevišķs plaukts tējām, lielāko daļu no kurām nemaz nedzeru vai esmu vienkārši nopirkusi un nolikusi malā.
tomēr mana vislielākā vājība ir sveces. nu jau būs piekrauta pilna palodze ar dažāda lieluma, aromāta, formas un krāsas svecēm. nevaru apstāties. sveces nomierina (un vienkārši smuki izskatās)

pagaidām liekas, ka šie būs pirmie ziemassvētki pēdējo gadu laikā, kad mājās nebraukšu. nav tās sajūtas, ka vajag. šeit laikam arī nostrādā tas, ka šoreiz ir kaut neliela jēga palikt.

Sun, 19 Jul 2015 13:56:19 GMT

you wake up every morning to fight the same demons that left you so tired the night before

Thu, 16 Jul 2015 19:47:51 GMT

nopūta

Thu, 02 Jul 2015 05:48:01 GMT

everything means nothing, and nothing means everything.

Tue, 09 Jun 2015 19:56:39 GMT

after a while you learn
the subtle difference between
holding a hand and chaining a soul
and you learn that love doesn't mean leaning
and company doesn't always mean security

and you begin to learn
that kisses aren't contracts
and presents aren't promises
and you begin to accept your defeats
with your head up and your eyes ahead
with the grace of a woman
not the grief of a child

and you learn
to build all your roads on today
because tomorrow's ground is
too uncertain for plans
and futures have a way
of falling down in mid flight

after a while you learn
that even sunshine burns if you get too much
so you plant your own garden
and decorate your own soul
instead of waiting
for someone to bring you flowers

and you learn
that you really can endure
that you are really strong
and you really do have worth
and you learn and you learn
with every good bye you learn

/veronica a. shofftstall/

pārdomas pie sidra glāzes

Sat, 23 May 2015 19:17:09 GMT

ja pēdējās trīs dienas modos un gāju gulēt ar nepanesamām galvassāpēm, tad nu šodien bija tā diena, kad galvai vismaz kādu laiciņu nav iemesla sāpēt. bakalaurs uzrakstīts un nodots.

toties šodien pamodos bēdīga. tu atver acis un viss, ko gribas darīt, ir raudāt un klausīties garastāvoklim atbilstošu (lasīt: līdz sirds dziļumiem bēdīgu) mūziku. sākumā iemesls nav skaidrs - varbūt vienkārši neizgulējos, varbūt vēl nav laiks celties un no jauna nodoties sevis un pasaules ienīšanai ? bet pēc vairāku stundu vārtīšanās pa gultu, drēbju mazgāšanas, brokastīm, atkārtotu miegu, seriāliem, atkal miegu.. pēkšņi nāk atklāsme. cik nu atklāsme - vienkārši sirdssāpes, kas, kā likās, jau bija devušās prom vai vismaz pieklusušas, ir izvēlējušās tieši šo dienu, lai atkal sāktu uzdzīvot, līdzi paņemot apziņu par tavu viskvēlāko vēlēšanos un atgādinājumu par to, ka tu nekad to nedabūsi, ka tas, ko tik ļoti kāro, kaut gan ir rokas stiepiena attālumā, nekad nepiepildīsies.

tad nu es domāju, kas ir briesmīgāk - mosties ar galvas vai tomēr sirds sāpēm ?

Sat, 09 May 2015 20:49:11 GMT

iemācīties nebūt ne no kā atkarīgai - ne no cilvēkiem, ne pienākumiem, ne domām, ne emocijām. īpaši jāpiestrādā pie pirmā un pēdējā.

Tue, 21 Apr 2015 11:35:57 GMT

dienas vidū klausīties zemfiru noteikti nebija tā labākā doma, jo vakarā vēl jāiet strādāt, bet ai.. grūti man ir savākties. grūti noturēt to prieka sajūtu, kas ik pa laikam tomēr parādās; un tajos brīžos ir tik sasodīti labi.
šodiena salīdzinājumā ar vakardienu ir kā pilnīgs bezdibenis.

Wed, 08 Apr 2015 19:14:08 GMT

vai cilvēks var būt vienlaicīgi uzladēts un izlādējies ? emotional rollercoasters.

Mon, 06 Apr 2015 18:48:54 GMT

Wed, 18 Mar 2015 19:22:42 GMT

Sun, 01 Mar 2015 18:32:58 GMT

jūra, miers, cigaretes un kāds, ar ko kopā paklusēt.

ir kaudze neizdarītu darbu, bet, kas gan ir vēl viena diena salīdzinājumā, ar visu to laiku, kas jau sen palaists garām ?

Tue, 03 Feb 2015 16:38:13 GMT

daudz kas ir bijis, daudz kas ir pateikts, uzklausīts un sajusts, bet es tomēr nezinu, kas ir mīlestība. nekad ko tādu neesmu piedzīvojusi un jutusi pret sevi vērstu mīlestību. varbūt vienkārši esmu palaidusi garām, kā man tas mēdz gadīties. palaist garām iespējas, cilvēkus, sajūtas. bet šoreiz likās: o, būs ! krievu valodā ir tāds foršs vārds взаимность, kad tev kādu vajag tikpat ļoti, cik tam kādam vajag tevi, kad viens otra domās dzīvo un neiet prom.
pirms pāris dienām man salūza sirds. man tiešām nekad tik ļoti nebija sāpējis. un noteikti arī tik ātri nesadzīs, nepāries. es pat nezinu, kā es jūtos. bēdīga, apjukusi un reizē dusmīga, kaut kādā ziņā pat nodota, apmānīta. es nezinu, kā man izturēties, kā man vispār būt starp cilvēkiem, kas man tā izdarījuši pāri. un līdzāspastāvēt būs jāiemācās kaut vai tāpēc, ka citas izvēles man šobrīd vienkārši nav.
šis bija kā viens liels, trekns punkts manai slīgšanai arvien dziļāk un dziļāk bezizejā, pilnīgā neticībā sev, nepārliecībā par visu, ko es daru ar savu dzīvi.
es agrāk nebiju tik nomākta. nezinu, kas notika, es tiešām tāda nebiju.

ar šo es nemēğinu nevienu vainot. dzīve ir dzīve, and you get what you attract, i guess

просто покинь мой космос

Tue, 27 Jan 2015 20:56:20 GMT

Sat, 17 Jan 2015 00:44:53 GMT

not agaaaaaain. atkal tas pats vecais grābeklis. kāpēc dzīve piespēlē tikai tos ar tiem fucked up prātiem