kristīne
06 November 2013 @ 10:37 pm
 
šobrīd tik ļoti gribētos savākt visas savas mantiņas un vienkārši notīties. man ir slikti
 
 
kristīne
30 October 2013 @ 11:40 pm
 
JO DIRSĀ VISU !
 
 
kristīne
24 October 2013 @ 12:51 am
 
 
 
kristīne
22 October 2013 @ 11:21 pm
 
it kā gāju uz pankūku vakaru (zin kā, ja jums mani vajag kaut kur piedabūt aiziet, tad vienkārši sakiet, ka tur ir ēdiens. nebūs divu domu), bet attapos klausoties mācītājā. nu pie pankūkām jau tiku, viss baigi forši.
ja cilvēks zina, par ko runā, tad vienmēr ir interesanti klausīties. un man nav pilnīgi nekas pret ticīgiem cilvēkiem, man viņi vienmēr likušies pat kaut kādā veidā iedvesmojoši. tomēr nekad, nekad nepiekritīšu tam, ka, ja cilvēks netic dievam, viņa dzīve būtībā ir norakstīta, viņam neizdosies sasniegt savus mērķus un būt laimīgam. tāpat man nešķiet pareizi teikt, ka nav nekāda vidusceļa t.i. ja tu neesi dieva bērns, tu esi velna pusē. ē, ko ? es neesmu nekur, es vienkārši esmu. katram ir sava izvēle, kaut kāda sava pārliecība, un pie tā arī būtu jāpaliek. nezinu, es pat tā īsti neprotu aprakstīt to, ko gribu pateikt.
lai nu kā, bet kaut kas ar mani te pēdējās dienās dīvains notiek, un tieši tāpēc es tik ļoti gribu nākamnedēļ aiziet uz tiem "studentu pieturas" pasākumiem, paklausīties iedvesmojošus tekstus un varbūt mazliet vairāk saprast, ko es vispār gribu. meh
 
 
kristīne
17 October 2013 @ 07:32 pm
 
muļķe sirds
 
 
mūzika: imaginary cities - bells of cologne
 
 
kristīne
13 October 2013 @ 05:29 pm
 
man tik ļoti nepatīk būt no kāda atkarīgai. to visu palīdzību es novērtēju, protams, es nezinu, ko darītu, kā vispār kultos uz priekšu, ja man nebūtu manas ģimenes, ja nebūtu brāļu. bet man tik ļoti nepatīk būt no kāda atkarīgai.
mierinu sevi ar domu, ka esmu tikai ceļa sākumā. viss noteikti būs.
 
 
kristīne
10 October 2013 @ 09:54 pm
 
kaut kādas random garastāvokļa maiņas. kad palieku šeit viena pati, man ļoti patīk sēdēt tādā pieklusinātā gaismā, nu tā, ka it kā istaba ir tumša, bet tomēr nē. un tad bieži vien paliek skumji, arī tā vienkārši bez iemesla. vēl jau ir tas otrs kad-esmu-viena garastāvoklis, nu tāds, ka visu laiku gribas smieties un tad jāsāk runāt ar sevi un, jā. šodien skumjais, un es pat nezinu īsti, kāpēc tā, jo pa lielam jau man nemaz neiet slikti - kā man pašai šķiet, es diezgan labi tieku galā ar šo visu man-jāredz-tava-stulbā-seja-gandrīz-katru-dienu situāciju, pārējais arī kaut kā pamazām nokārtojas un tā. piedevām visam pa vidu ir tādas dienas kā šodiena, kad laiku starp lekcijām tu vari pavadīt ar tādu pašu dīvaini kā tu, sēdēt kanālmalā un runāt muļķības.. un neko citu jau nemaz nevajag

čīkstēt ir forši, bet saņēmos un mēģinu pieķerties tam vienam vienīgajam mājasdarbam, meh