kristīne
15 November 2013 @ 11:34 pm
pozitīva kristīne ir biedējoša kristīne  
priekšā būs viena trrrraka, traka nedēļa, jo pati vien esmu visu sarāvusi pilnīgā dirsā ar šo sevis piešķirto atpūtu no universitātes. bet nu. vajadzēja. un man ir kaut kāda dīvaini pozitīva sajūta (kas mani nu galīgi neraksturo), ka viss būs labi. varbūt ne tā līdz galam un pilnīgi ok, bet tikšu galā !
es tikai ceru, ka viss nemainīsies brīdī, kad būšu atpakaļ liepājā tajā mācību vidē, un tad nāks tāda baisa apjausma, ka sūdi būs, haha


bet vispār ik pa laikam iedomājos, ka man pietrūkst manu draugu (ne-draugu ?). visu. pilnīgi visu. un jo dienas, jo arvien vairāk apjaušu, ka esmu no tiem cilvēkiem, kas vispār neprot dusmoties tā pa īstam. es varu pūsties un apvainoties, kaut kad jau to savu taisnību pierādot, bet nu.. dusmas ir pilnīgi bezjēdzīga lieta.
BET es joprojām no sirds ticu, ka viss ir tā, kā tam jānotiek, tā kā no regrets ! (:
 
 
kristīne
06 November 2013 @ 10:37 pm
 
šobrīd tik ļoti gribētos savākt visas savas mantiņas un vienkārši notīties. man ir slikti
 
 
kristīne
30 October 2013 @ 11:40 pm
 
JO DIRSĀ VISU !
 
 
kristīne
24 October 2013 @ 12:51 am
 
 
 
kristīne
22 October 2013 @ 11:21 pm
 
it kā gāju uz pankūku vakaru (zin kā, ja jums mani vajag kaut kur piedabūt aiziet, tad vienkārši sakiet, ka tur ir ēdiens. nebūs divu domu), bet attapos klausoties mācītājā. nu pie pankūkām jau tiku, viss baigi forši.
ja cilvēks zina, par ko runā, tad vienmēr ir interesanti klausīties. un man nav pilnīgi nekas pret ticīgiem cilvēkiem, man viņi vienmēr likušies pat kaut kādā veidā iedvesmojoši. tomēr nekad, nekad nepiekritīšu tam, ka, ja cilvēks netic dievam, viņa dzīve būtībā ir norakstīta, viņam neizdosies sasniegt savus mērķus un būt laimīgam. tāpat man nešķiet pareizi teikt, ka nav nekāda vidusceļa t.i. ja tu neesi dieva bērns, tu esi velna pusē. ē, ko ? es neesmu nekur, es vienkārši esmu. katram ir sava izvēle, kaut kāda sava pārliecība, un pie tā arī būtu jāpaliek. nezinu, es pat tā īsti neprotu aprakstīt to, ko gribu pateikt.
lai nu kā, bet kaut kas ar mani te pēdējās dienās dīvains notiek, un tieši tāpēc es tik ļoti gribu nākamnedēļ aiziet uz tiem "studentu pieturas" pasākumiem, paklausīties iedvesmojošus tekstus un varbūt mazliet vairāk saprast, ko es vispār gribu. meh
 
 
kristīne
17 October 2013 @ 07:32 pm
 
muļķe sirds
 
 
mūzika: imaginary cities - bells of cologne
 
 
kristīne
13 October 2013 @ 05:29 pm
 
man tik ļoti nepatīk būt no kāda atkarīgai. to visu palīdzību es novērtēju, protams, es nezinu, ko darītu, kā vispār kultos uz priekšu, ja man nebūtu manas ģimenes, ja nebūtu brāļu. bet man tik ļoti nepatīk būt no kāda atkarīgai.
mierinu sevi ar domu, ka esmu tikai ceļa sākumā. viss noteikti būs.