kristīne
04 September 2013 @ 10:39 pm
 
fakin gribu atpakaļ savus rudos matus. ir pagājušas tikai kādas 5 dienas, bet man jau tie fakin brūnie mati ir apnikuši. viss fakin apnicis. fak
 
 
kristīne
30 August 2013 @ 10:12 pm
 
es jau tagad zinu, ka drīz vien nožēlošu to, ko tikko izdarīju, bet nu.. atvadījos no saviem sarkanajiem matiem (kurus viendabīgā tonī mēģināju dabūt nu ļoooooti ilgi, pēc tam kādus gadus divus tāda arī nostaigāju un jutos superlabi) un kļuvu par pilnīgu un galīgu tumšmati. bet tas noteikti ir uz labu. visas pārmaiņas taču nāk par labu vai kaut kā tā
 
 
kristīne
29 August 2013 @ 09:54 pm
 
pilnīgs sajukums un apjukums, nešķiet, ka jau tik drīz jābrauc prom, lai gan patiesībā jau es vēl neesmu izlēmusi, kad īsti braukt, ko ņemt līdzi, kur nu vēl sākusi kaut ko krāmēt un meklēt vai tamlīdzīgas lietas, kuras noteikti atstāšu uz pēdējā brīža pēdējo brīdi
 
 
mūds: blah
 
 
kristīne
27 August 2013 @ 11:13 pm
 
mati ir briesmīgi atauguši un sabojāti, un es pati esmu pagalam apjukusi, jo nesaprotu, ko es vispār gribu ar tiem darīt, un, jāaaaa.. tad nu šodien biju pie friziera, nogrieza man mazliet īsākus, izskuva vienu sānu, joooo man pēkšņi kaut kas uznāca. bet nu es nezinu. visi baigi šokētie, bet man kaut kā ļoti vienalga. izdomāju, ka laikam tomēr nekrāsošu nekādā krāsā, lai jau aug tie dabīgie un izskatās superatbaidoši. lai gan, who knows, kas man atkal var uznākt ho ho hou

pilnīg eju sviestā
 
 
kristīne
23 August 2013 @ 11:14 pm
 
mana problēma ir pārlieku liela iedziļināšanās. pieķeršanās. varbūt tā ir vēlme saprast, bet varbūt vienkārši piekasīšanās
 
 
kristīne
23 August 2013 @ 01:15 am
 
stulbais kretīns
tu neesi te, bet tomēr kaut kā pamanies čakarēt manu ikdienu
 
 
kristīne
19 August 2013 @ 04:39 pm
 
varbūt man jāmetas ap kaklu pirmajam pretimnācējam, lai atkristu visas runas un jautājumi par to, vai man šobrīd ir vai nav attiecības, jo, šķiet, ka neviens neliksies mierā, kamēr es nestāvēšu virtuvē, nojaukusies pankūku taukos, kliegdama uz saviem pieciem bērniem, gaidot mājās resno, bārdaino vīru.
man ir vienalga, ko domā vai saka apkārtējie, bet nu jau sāk kretinēt ārā, ka par manu nenozīmīgo personu sāk nu jau pārlieku interesēties.