kad ir bik pāri vienībai "nekas", tad ir jau enough-more or less normāliem cilvēkiem. nu, ok, ko mēs varam uzskatīt par normālu mūsdienās? a bet varbūt "viņi" ir tie "normālie" un mēs esam palikuši vēl no tās, kkādas iepriekšējās paaudzes. or something..
nezinu kādēļ, bet šī doma man arvien biežāk nāk prātā..
jo būtībā, nu man, piem., ir tā, ka ir zināms kopums cilv., ar ko es kontaktējos,un, kas ir similar 2 me, bet pāec tam jau tās robežas beidzas, un sākas "tie"..
labi, nav diez ko sakarīgi-i guess, bet lūk, tā ir tā domā, kas mani neliek mierā.