man nepatīk bremzēšana, man nepatīk bremzēšana sarunās, darbos, nepatīk strauji bremzējošais trolejbuss (kad sanāk uzkāpt citiem uz kājām, sapelnot vēl ļaunos skatienus), man nepatīk bremzēšana lēmumu pieņemšanā, man riebjas bremzēšana darbos, attiecībās, tas ir vēl ļaunāk, nekā stāvēšana uz vietas, neizlēmīgums, un visvairāk man riebjas nebremzējošais auto pie gājēju pārejas, un tomēr līdera pazīcijas notur mans bremzējošais dators. un vēl man riebjas cilvēki un jo lielāka vajadzība apspiest cilvēku nīšanas lēkmes, kad gribās paņemt āmuru un iedauzīt vinju galvās... bet cilvēki jau ir dažādi, nee? es domāju, man tak ir cerības, ka esmu kaut bik normāla, ne jau, visa iepriekšizklāstītā dēļ, tas jau ir normāli, jā, bet visa iepriekšizdzīvotā un pārdomātā dēļ? es tak esmu normāla...esmu! esmu... esmu? ej nu sazin. Dievs ir tizls rakstnieks un sižeta līnija ir pazudusi