šodien es dusmojos par cilvēku klišejisko domāšanu, kas liek tiem pulicēt idiotiskās anekdotes, ta pozīcija - "mani pasaule un dzīve ir apvainojusi, nelaimīga mīlestība un pārējie sūdi, tāpēc visi pārejie arī ir slikti" var piemist tikai pilnīgam idiotam ar aprobežoto domāšanu. Pacelt savu pakaļu un kko izdarīt mēs nevaram, " ko nu es, es tāds neizdevies esmu izaudzis" grrr.
Dusmojos uz cilvēka - "es visu varu, es visu izdarīšu, es visu izrulēšu" cilvēks tik daudz grib uzņemties (lai izpelnītos, vai ko tur vēl) protams var likties labi, bet nihuja reālitātē netiek izdarīts, vai izdarīts uz 70%, un kad es iejaucos, pienēmot galējo lēmumu, vai rīkojos aktīvāk, noedot lietu līdz slēdzienam, es redz esmu slikta.
Dusmojos uz cilvēku saāsināto uztveršanu, bet tas ir pavisam cits stāsts - un ir nopietns OCD - un to "mana situācijas uztvēre šobrīd ir vienpesoniski patiesa"
šodien cilvēki man besī vairak nekā parasti.