esmu nogurusi, no bezmiega, no galvassaapeem, no man neveltiitiem smaidiem, no divdomiibas, no cilveeku veesuma, no vaajuma, kas njem virsroku, nemitiigi shaudos pa visiem iespeejamiem dziives celjiem, mekleejot, kur pazaudeeju savu, meegjinot saprast, kuraa briidii, tas man pazuda, liidz nogurstu un raudu krustcelee, pamanot kaadu ejot garaam, sekoju, attopos kkur sveshos sapnjos. es nesaprotu, vai jebkur vispaar virzos
sapnjos man ir daudz ineresantaaka dziive, es ieshu guleet