es gan nedomāju to tik sarežģīti.
es domāju kko pavisam vienkāršu. I mean, ir tak cilvēki, kuri acīmredzot grib ar mani komunicēt (draudzībai, attiecībām, sadarbībai, poh kam patiesībā) nu un var man piedāvāt aiziet iedzert, aizbraukt kkur, vienk papļāpāt atkal jau nav svarīgi precīzi ko. un man ir priek un es piekrītu.
bet es to nemāku, nevaru vai neiedomājos, it kā tas ir kaut kas nepieņemams, un, protams, "ak vai ko gan par mani padomās" vienk ir galīgi stulbi, ka es patiesībā vairāk zaudēju, nekā iegūstu