Negaidīti dīvaina diena. Ar notikumiem, kurus nemaz negaidīju..

No rīta knapi piecēlos. Šķiet, ka piepildītā nedēļas nogale un vakardienas vēlais brauciens izdarīja savu darbiņu.. Nogurums liels.
Kā jau pirmdienā - atkal saņēmām dīgstus. Tas tiešām man ir ik pirmdienas dienas lielais prieks.



Ir tik forši uzreiz pēc saņemšanas vienu kastīti zirņu nošķērēt un apēst. :) Ja gadus desmit atpakaļ man kāds teiktu, ka ziemā es ēdīšu sadīgušus zirņus, redīsus, krese un sinepes, es visdrīzāk dīvaini palūkotos uz šo cilvēku un padomātu par putniem viņa galvā. Bet tagad.. tagad tā ir normāla janvāra - marta sastāvdaļa. :)

Pirms pusdienām tā mocījos ar miegu.. Likās, ka gadījumā, ja nolikšu galvu uz rokām, aizmigšu uzreiz. Nosolījos sev vakarā aiziet agrāk gulēt. :D Tagad, protams, saprotu, ka sevi manīju. ;))

Ap 16:30 aizstaigājām personāla Zanīti apsveikt. Ieradāmies īstajā laikā, kad galds uzklāts un publika pulcējas. Tā arī mēs ar Jolantu iestrēgām uz trīs stundām. ;) Negaidītas svinības jau nedēļas sākumā. :D
Bija interesanti pavērot kolēģus, kurus parasti satiec tikai darba vajadzībās un par kuriem domāji, ka viņi ir sausiņi. Daļa tādi arī šoreiz bija, bet daži atklājās pilnīgi citā gaismā. Negaidīts pārsteigms bija Inese. Paši uz savu roku oktobra beigās viņi bija aizbraukuši uz Kubu. 10 dienas saules un prieka. Viņas stāstītais iemeta vēl lielāku āķi manā lupā. :)
Šobrīd galvā ir tik daudz vēlmju un ideju man, bet redzēs, kā būs ar realizēšanu... Gribas redzēt pasauli, gribas apjūsmot pasauli... :)

Vakarā sazvanījāmies ar Ivaru par 3.jūniju. Berķenele būs tā vieta. Anna varēšot uztaisīt ielūgumus. Runājām nedaudz arī par viesu sarakstu. Man ir savs saraksts, ko es gribu aicināt. Bet..man nepatīk ka Ivars to visu vairāk pavelk uz ģimenes saietu. Jā, viss jau būtu forši - ģimenes saiets un tā tālāk. Bet - primāri tomēr tā ir mana vārda diena, ko gribu svinēt. Jā, būs labi, ja to visu varēs uztaisīt ar laiku kā ģimenes saietu, tomēr.. es gribu nosvinēt vārda dienu, jo dzimšanas dienu nesvinēšu, lai visi, kas ir māņticīgi, neko nevar bilst.
Bet nu labi, redzēs, kā būs. Jācer, ka izdosies svētki, kas man patiks. Jo es primāri gribu svētkus sev.
Jācer, ka par šo mēs varēsim ar Ivaru vienoties.

Lūk tāda absolūti negaidīta diena man sanāca..

Un vēl..man patīk tas, ka pagaidām spēju savākties un katru dienu uzrakstīt dienas atskaiti.
Šobrīd vien jātiek galā ar muzeja bildēm. Bet to gan jau izdarīšu! :)