Reiz Karlsons teica Brālītim "debesis ir vieta, kur neaizrāda"

Jādomā, ka esi trakoti stipra, vai bezgala vienaldzīga, vai (visticamāk)arī arī bez šādu gramatu lasīšanas redzi pasauli no tās vis perversākās un ļaunākās puses un šī grāmata tevi nepārsteidz - kas savukārt atkal liek domāt par pirmo (jo palasoties tavus postus nekas neliecina, ka tu būtu kluvusi līdzīga grāmatas varoņiem)
man gāja smagi - bieži nācās iepauzēt uz vairākām dienām lai pārvarētu riebumu pret savu vienaldzību. Bieži arī vajadzēja atkāpties pa solītim un pārlasīt vēlreiz, lai pielektu
Bet grāmata laba - pēc tam ilgi ir grūti lasīt ko citu, jo viss liekas banals un neizteiksmīgs :)