Reiz Karlsons teica Brālītim "debesis ir vieta, kur neaizrāda"

..jo mani ieraksti ir klusuma pārpilni, iekšpusvērsti.
Man tas ir arhīvs. Pietiek ar vienu vārdu,lai es atcerētos konkrētu dienu, savu dzīvi (jo atmiņa man ir ļoti slikta), lai es saprastu par ko esmu runājusi. Es nesaskatu tajos to trauslo matēriju, kuru varētu smelties kāds cits.
Būtu interesanti reiz dzirdēt viedokli no malas