Reiz Karlsons teica Brālītim "debesis ir vieta, kur neaizrāda"

Vēl kādu laiciņu atpakaļ tāda jūra kā šodien - svina pelēka, bet dzīvāka par jebko ciu - atstātu uz mani līdzīgu iespaidu, kā Kormaka Makārtija "Ceļš". Apokaliptiska nolemtība.
Bet vairs tā nenotiek.
Esmu pilnībā pārvācies atpakaļ realitātē un rezonēju ar pasauli.
Tas jau kļūst mazliet sprādzienbīstami.

Es rupji kļūdījos iepriekš. Pusi dzīves. Viss notiek caur "gribu" un nevis caur "vajag". "Vajag" ir tik pat mainīgs un netverams, kā laiks. Kad esi sasniedzis savu šķietamo "vajag", tas "vajag" jau sen ir pagātne un šobrīd ir cits.
"Vajag" ir tas, kas ir šobrīd. Un tas ir tas, ko iepriekš gribēji.