Reiz Karlsons teica Brālītim "debesis ir vieta, kur neaizrāda"

Šodien tāda kā pavasara smarža mazliet gaisā (vai arī galvā)
Beidzot jutos pamodies.
Bet tas varbūt arī tāpēc, ka beidzot notiek kaut kādas reāli manāmas pārmaiņas. Kaut kas vispār notiek!
Tas bija pa dienu.

Vakarā
Braucu gar krastu no pasažieru ostas
Debesis liesmoja - uz ceļa neskatījos (bet es jau pieradis uz Tausti braukt...)
Kamēr gaidīju lai nogrieztos tikšanai uz vantenieka, mani samulsināja šāds skats:
Uz liesmojošo debesu fona histēriski riņķoja putni. Ogļmelni putnu silueti - saulriets vēl bija pietiekoši spilgts.
Riņķoja viņi ap Rīgas pils torni, kura mastā ir uzvilkts valsts karogs.
Un darīja putni to tikai sev izprotamo riņķošanu ļoti... Hichokiski (precīzāku vārdu nevaru iedomāties)
Vēl tikai trūka, lai tajā brīdī karogs tiktu mainīts un tādēļ tiktu vilkts lejā.

Aizmugurē taurējošie vadītāji neļāva izmurgot līdz galam...

Es, kā vienmēr, braucu tālāk, tikai uz priekšu