Reiz Karlsons teica Brālītim "debesis ir vieta, kur neaizrāda"

visu dienu lija vaitspirta (moš acetona, moš... nezinu - karoche atšķaidītājs k-kāds bija) lietus
visas krāsas neatlaidīgi tecēja lejā pie kājām
krāsas zemē dubļos
audekls tāds pelēks un mutnijs kļuvis
bet tas mani neskumdina - jau redzu, kas nāks vietā (uz audekla)


PS
vakarā puikam izrāva zobu - bija sastrutojis
viņš vēl nekad nebija bijis pie zobārsta
man viņš bija jātur
domāju, ka viņš būs dusmīgs uz mani un vairāk nedraudzēsies, jo es viņu uz turieni aizvedu un vēl turēju
bet viņš pēc tam teica, ka ļoti ļoti mani mīlot
laikam man sāpēja vairāk, kā viņam
neko tik briesmīgu nebiju piedzīvojis